Departamenta direktors norādīja, ka daži no celtniekiem paņem tehniku - urbjus, perforatorus un citas lietas - un brauc ar to uz Vāciju. Cita problēma veidojas ar atsevišķiem cilvēkiem, kuri saņem algu un pēc tam neierodas uz sarunāto darbu brīvdienās, jo ir piedzērušies. Tad nu nākas domāt, vai sākt meklēt jaunu brigādi ar darbiniekiem, vai arī gaidīt, kad jau esošajiem strādniekiem beigsies nauda un viņi atkal ieradīsies darbā.
Viņš skaidroja, ka domei tas finansiālas problēmas nerada, jo līgumi ir noslēgti ar uzņēmumiem, kuriem arī pieder minētā tehnika un kuri arī ir atbildīgi par saviem darbiniekiem un darbu laicīgu pabeigšanu. Līgumsodus firmām pašvaldība var piemērot tikai tad, ja saskaņā ar noteikumiem netiek nodots būvobjekts, taču tā neesot problēma. Vienīgi atsevišķos gadījumos runa ir par izglītības iestāžu fasāžu nodošanas aizkavēšanos, kas gan netraucē mācību procesa norisei.
Pašvaldības amatpersona pieļauj, ka šādas situācijas veidojas, firmām, kurām ir līgums ar domi, nolīgstot dažāda veida apakšuzņēmumus. Iespējams, attiecībā uz darbinieku rīcību varētu runāt par kriminālatbildību. Burovs piebilda, ka šādas problēmas ar darbiniekiem ir 2012.gada un šīs vasaras tendence. Attiecībā uz izglītības iestāžu remontdarbu kvalitāti viņš ir pozitīvi noskaņots, sakot, ka kvalitāte ir labāka nekā 2010. un 2011.gadā.
Viņš arī norādīja, ka Rīgā veidojas jauns nekustamo īpašumu attīstības "burbulis", jo atkal aktīvi tiek celti lielveikali un dzīvojamās mājas, cilvēkiem ņemot hipotekāros kredītus uz 40 gadiem. Tas liecinot par mūsu "ļoti īso atmiņu".
Kā ziņots, aptuveni 15 Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu teritorijās, sākoties mācību gadam, remonti vēl turpināsies, iepriekš atzina Burovs.
Kopumā šogad vasaras periodā veikti remontdarbi 72 pirmsskolas izglītības iestādēs un 79 skolās. Rīgas pašvaldība izglītības iestāžu remontos ieguldījusi 11 770 796 latus, no kuriem 3 130 637 latus - pirmsskolas izglītības iestādēs un 8 640 159 latus - skolās.