Jau kādu laiku pirms Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa izsludināšanas Vienotības partijā, tad frakcijā, un pēc tam ar citām frakcijām un konkrētiem deputātiem runājām par padomes kandidātu atlases kritērijiem, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām un nāktu par labu sabiedrībai un valstij kopumā. Rezultātā nonācām pie secinājuma, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs:
1. Nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā.
2. Nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem.
3. Pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tai skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā, kā būtiskākie minami: likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā mēdija ienākumi.
4. Panākt būtisku sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūtu par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā.
5. Nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi, tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas un diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošinātu kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus.
6. Veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām.
7. Nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību: latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošanu, reklāmas proporcijas kontroli, u.c. likumā noteiktos regulējumus.
8. Sakārtot elektronisko mēdiju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā, tas ir - apraide un tās izmaksas, noteikumi kabeļtelevīzijām, sabiedriskais pasūtījums komerctelevīzijām, frekvences, elektronisko mēdiju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīga konkurence.
Mēs uzskatām, ka nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošināt, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās Padomes locekļus, mēs vērtējām katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kandidāta zināšanas un profesionālās kvalifikācijas, kā arī izpratni par mēdiju tirgu Latvijā un mediju ekonomiku kopumā. Mums ir svarīgi, lai nākamās Padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību minēto uzdevumu izpratnei.
Esmu pārliecināts, lai 5 cilvēki izpildītu visus likumā noteiktos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdevumus un simtprocentīgi sasniegtu visus mērķus ir jāstrādā pilnu slodzi un ar maksimālo atdevi. Diemžēl šobrīd arī noteiktais padomes locekļa atalgojums ir pārāk mazs. Bet, kad sabiedrība redzēs jaunās padomes produktīvo darbu es aicinu atgriezties pie iespējas paplašināt padomi vismaz līdz 7 cilvēku sastāvam un rast iespēju adekvāti palielināt arī atalgojumu.
Par konkursa norisi. Tika pieteikts 41 kandidāts. Visi atbilst likumā minētajiem kritērijiem. Tāpēc komisija lēma rīkot konkursu vairākās kārtās, izdarot priekšatlasi. Kandidāti tika apspriesti ne tikai komisijā, arī katrā frakcijā. Pie mums vērsās daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ar kuriem kopā apspriedām kandidātus, tāpat notika arī individuālas diskusijas ar interesentiem, kam bija savs viedoklis par kandidātiem vai konkursa gaitu. Personīgi es izvērtēju katru kandidātu un pieņēmu savu lēmumu, balstoties uz minētajiem kritērijiem, izmantojot punktu sistēmu.
Tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un lūdzot tām izklāstīt savus kritērijus, guvu bagātīgus, dažādus, brīžam arī savstarpēji izslēdzošus viedokļus, taču visi tika uzklausīti, sadzirdēti un pēc iespējām salāgoti, lai tos varētu ņemt vērā vērtējot kandidātus.
Šīs diskusijas ir iespaidīgs pretarguments tiem, kas runā par slepenību, procesa neskaidrību un kandidātu izvirzīšanas nesaprotamo kārtību.
Protams, tik lielā konkursā ir ļoti grūti būt ar katru individuālam, bet diemžēl neredzu citu formātu, kurā to varētu izdarīt labāk.
Izvēlēties no tik liela profesionāļu skaita atbilstošākos ir sarežģīti un atklāti balsot ir grūti. Ne velti gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti gribēja atteikties no balsojuma „pret”, bet balsot tikai ar „par”, tādā veidā uzsverot tikai īpaši labāku kandidātu.
Komisijas sēdes un balsojumi bija atklāti, presē plaši atspoguļoti, publiskas debates par padomes sastāvu un kandidātiem notika ne tikai Saeimā, bet arī ārpus tās. Varu teikt, ka viss šis izvēles process ir unikāls, jo pirmo reizi padomes sastāvam kandidātus izvirza sabiedriskās organizācijas, bet deputāti atklāti balso gan komisijā, gan Saeimā.
Komisijas lēmums balsojumam Saeimā nodot tikai 5 kandidātus ir nevis ļaunprātība vai neizdarība, kā to daži mēģina pasniegt, bet apzināts solis. Tik lielu informācijas gūzmu kā šajos mēnešos guva komisijas deputāti, izskatījuši, izvērtējuši un pārrunājuši, nav cilvēka spēkos aptvert šajā neilgajā laikā kopš kandidātu izvirzīšanas līdz šai Saeimas sēdei. Gribu arī uzsvērt, ka šo lēmumu – virzīt tikai 5 kandidātus uz Saeimas balsojumu atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.
Demokrātija paredz uzvaru tiem, par ko balsojis vairākums. Man ir ļoti žēl, ka konkursa gaitā paši izstājās vai arī diskusijās zaudēja vairāki, manuprāt, ļoti vērtīgi un spēcīgi kandidāti. Anita Brauna, Pēteris Krilovs, Diāna Bērza, Ilmārs Muuls, Ilze Strenga, Rolands Tjarve u.c.
Pēdējā kārtā palika tikai 15 kandidāti. Tas nebija liels skaits un deva iespēju uz kandidātiem paskatīties ne tikai individuāli, bet arī vērtēt viņus kā komandas cilvēkus. Deva iespēju saprast, kurš ar kuru būtu spējīgs sastrādāties un veidot to padomi, kas nosacīti būtu „sapņu komanda” uz ko gan nevalstiskās organizācijas, gan sabiedrība kopumā cer. Un protams arī es kā deputāts, kas atbildīgs par šo kandidātu izvirzīšanu visas Saeimas priekšā.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu iepriekšējās padomes pārstāve režisore Dzintara Geka novēlēja: "Būt komandai un neapkarot vienam otru!" Manuprāt šo izvirzīto 5 personību profesionalitāte un apņēmība ir tā, kas minēto var garantēt.