Normatīvos vajadzētu paredzēt, ka gadījumā, ja nevienā aptiekā nav atrodams lētākais medikaments, tajā brīdī automātiski kompensējamais ir otrs lētākais medikaments. Pacientam nav jācieš piegādātāju vai valsts birokrātijas problēmu dēļ. Savukārt, ja šādi gadījumi atkārtojas, pietiekami operatīvi jānosaka cits kompensējamais medikaments. Taču nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka pacientam reālajā dzīvē tiek liegta vajadzīgā medicīniskā palīdzība, kuru viņam faktiski paredz valsts.
Nacionālais veselības dienests iecerējis svītrot no kompensējamo zāļu saraksta trūkstošās zāles, un to vietā būs saraksta nākamās lētākās zāles. Taču ir nepieļaujami, ja arī šajā procesā rodas laika periodi, kad pacients vispār netiek nodrošināts ar zālēm valsts vai piegādātāja administratīvo problēmu dēļ.