Lai izskaustu šo praksi, ministrija piedāvā atteikties no GMI pabalsta, to aizvietojot ar diviem citiem, proti, iztikas pabalstu 35 latu apjomā un terminētu integrācijas pabalstu - Ls 70. Paralēli -turpmāk vairs netiktu noteikts trūcīgā statuss, bet, kuram dot pabalstu un kuram ne, būtu sociālā darbinieka rokās.
Pirmā atziņa - pamodusies ministrija ir, taču acis ir vēl neizberzētas. Proti, piedāvājums ir pārāk zaļš, lai to lāgā vērtētu. Virziens savā ziņā pareizs - trūcīgā statusa likvidēšana ļauj šiem cilvēkiem vēlēties kaut ko vairāk, jo šobrīd tas nav izdevīgi. Taču tajā pašā laikā - 35 latu tik un tā, redz, iebirs viņu makos. Un ko savukārt nozīmē «integrējamie» - kā tādi tiks atšķiroti? Ministrijas piedāvājums nesniedz arī nekādas atbildes uz pirmajām pašvaldību replikām, kā būtu jāmainās sociālajiem dienestiem.
Ministrijai derētu arī ieklausīties pašvaldību ieteikumos, ka noderētu kāds transporta «pabalsts», ar ko padarīt šos ļaudis mobilākus. Arī Dundagas un tālās Brazīlijas pieredze, ka ne viss pabalsts ir jādod naudā, bet, piemēram jāizmanto «grauds».