Kā aģentūru LETA informēja Ekonomistu apvienības 2010 pārstāve Dace Mence, runājot par paveikto, Dombrovskis diskusijā par Eiropas Savienības (ES) monetārās savienības pašreizējiem izaicinājumiem, pirmkārt, uzsvēra dalībvalstu pastiprināto makroekonomisko uzraudzību - fiskālā disciplīna uzlabojas un kopumā samazinās gan dalībvalstu budžetu deficīti, gan parādi procentos pret iekšzemes kopproduktu. Valstīm izvirzīti nosacījumi vidēja termiņa budžeta mērķu noteikšanā, un situācijas attīstība tiek vērtēta, ņemot vērā arī ekonomikas ciklu.
Runājot par finanšu sistēmas stabilitāti, Dombrovskis uzsvēra Eiropas banku savienības jeb vienota uzraudzības mehānisma izveidošanu un to, ka no nākamā gada 1.janvāra sāks darboties arī vienots banku rezolūcijas fonds. Tāpat izstrādāti pasākumi, lai mazinātu saikni starp dalībvalstīm un vietējo banku sektoriem, kā arī noteikti skaidrāki rīcības virzieni banku problēmu gadījumā, pārliekot lielāku atbildību akcionāru un kreditoru pusē.
Kā nākamo svarīgo aspektu Dombrovskis minēja Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku un tās gatavību nepieciešamības gadījumā neierobežotos daudzumos uzpirkt dalībvalstu vērtspapīrus sekundārā tirgū. Dombrovskis atzinīgi vērtē izstrādāto Eiropas stabilitātes mehānismu jeb veidu, kā valstīm, kas saskaras ar maksājuma bilances problēmām, sniegt ārkārtas finansiālo palīdzību aizdevuma formā. "Neraugoties uz neseno vētraino notikumu attīstību Grieķijā, eirozonas finansiālā stabilitāte netika apšaubīta un nebija vērojams "domino efekts" uz citu valstu ekonomikām kā savulaik, 2010.-2011.gadā," norādīja Dombrovskis.
Runājot par Eiropas monetārās savienības stiprināšanas nākamajiem soļiem, kā pirmo uzdevumu komisārs minēja izstrādāto makroekonomiskās nesabalansētības procedūru efektīvāku izmantošanu praksē. Jau pašlaik tiek uzraudzīta ne tikai dalībvalstu fiskālā politika, bet arī iespējamā ekonomiskā nesabalansētība. Šajā kontekstā tiek strādāts pie priekšlikumu sagatavošanas par konkurētspējas uzraudzības institūciju tīkla izveidi dalībvalstīs, pirmkārt, lai sekotu algu un produktivitātes attīstībai, kuru nesabalansētība bija viens no cēloņiem, kāpēc ekonomiskā krīze Latvijā bija tik smaga, uzskata Dombrovskis. Vienlaikus tiks stiprināta arī makroekonomiskā uzraudzība, ES veidojot fiskālo padomi, kas koordinētu nacionālās fiskālās uzraudzības institūcijas.
Banku savienības jomā ir jāizdara tās lietas, par kurām jau panākta vienošanās, piemēram, vajadzīgo direktīvu pārņemšana dalībvalstīs, tostarp banku rezolūcijas un atjaunošanas direktīva, norādīja Dombrovskis. Pēc viņa teiktā, būs jāpanāk vienošanās par starta finansējumu vienotam rezolūcijas fondam - tā, lai finanšu tirgi varētu fondam uzticēties. Vienlaikus tiekot gatavoti priekšlikumi par Eiropas depozītu garantiju shēmu kā pārapdrošināšanās iespēju nacionālajām depozītu garantiju shēmām.
Eirozonas svarīgāko uzdevumu sarakstā Dombrovskis uzsvēra arī konverģences atjaunošanas nepieciešamību, nosakot dalībvalstīm atskaites sistēmas un virzienus gan konkurētspējas, gan sociālajā jomā.
Apspriežot Latvijas attīstības tuvākās nākotnes izaicinājumus, Dombrovskis apstiprināja Ekonomistu apvienības rudens konferencē izvirzītās nākamā gada prioritātes - ģeopolitiskās drošības stiprināšanu un jauna sociālā kontrakta nepieciešamību sabiedrībā.