Pašvaldību vēlēšanās nodod varu cilvēkiem, kuriem uzticas. Pašvaldības deputātu uzdevums ir aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Tāpēc ievēlēt var tikai ar šo teritoriju saistītos. Likumdevējs dod pašvaldībām rīcības brīvību.
Visām vēlēšanām ir mērķis. Ievēlēt tos, kuriem vairāk uzticas. Vēlēšanās cenšas panākt pēc iespējas plašāku interešu pārstāvību. Taču vietu skaits ir ierobežots. Un vairākumam jāspēj pieņemt lēmumus. Pirmais lēmums, kas liecina par domes darbotiespēju ir pašvaldības vadītāja ievēlēšana.
Demokrātija nav vairākuma vara. Mūsdienās demokrātija nozīmē iekārtu, kurā tiek ņemtas vērā visu grupu intereses. Šīm grupām jābūt pārstāvētām lēmējinstitūcijā, lai tās var "sadzirdēt". Par ievērojamu sabiedrības daļu kādreiz uzskatīja 25%, tagad jau 10%.
Var gadīties, ka vairākums tomēr nespēj vienoties. Tad rīko atkārtotas vēlēšanas. Parasti ar Saeimas vēlēšanām neeksperimentē. Cenšas nodrošināties, ka valdību tomēr izveidos. 5% barjera parlamenta vēlēšanās drīzāk ir augsta. Vairākkārt pastāvīgas partijas to nav varējušas pārvarēt. Pareizāk būtu bijis, ja būtu palikusi 4% barjera kā 5. un 6. Saeimas vēlēšanās. 5% noteica Latvijas ceļš, lai būtu vieglāk izvēlēties partneri valdošajai koalīcijai. Jo tad nebūtu jārunā ar divām frakcijām, bet varētu izvēlēties tikai vienu - to, kura piekļāvīgāka. 8.Saeimas vēlēšanās ceļiniekiem pietrūka nieka 1000 balsu, lai šo pašu izloloto barjeru pārvarētu.
Citādi ir pašvaldību vēlēšanās. Vienmēr kādā pašvaldībā kāds par kaut ko sakašķējas. Pierīgā vai Latgalē - juridiski nav nekādas atšķirības. Šādos gadījumos sarīko atkārtotas vēlēšanas. Pašvaldība turpina strādāt - skolotāji saņem algu, maznodrošinātie - pabalstus. Šos jautājumus lemj pašvaldību ministrijas iecelts administrators. Līdz ar to pašvaldību vēlēšanās nav tik dikti jāsatraucas par domes darbotiesspēju. Nav nepieciešams divreiz nodrošināties.
Cik deputātu vietu piešķirt katrai partijai, nosaka ar matemātisko algoritmu. Skaitļu izvēle algoritmā ļauj sadalīt deputāta vietas. Varianti: a) lielākā partija savāc visu, b) otrā lielākā partija savāc pārpalikumu vai c) pēdējo deputāta vietu iegūst pēdējais aiz svītras. Procentu barjera ir barbarisks instruments pret šo smalko regulējumu. Pašvaldībās ne tikai bezjēdzīga, bet arī prettiesiska.
Neviena Latvijas tiesa līdz šim nav vērtējusi tieši 5% barjeras samērīgumu. Parasti tiek minētās valstis, kurās arī ir 5%. Tieši šādu procentu pirmie ieviesa vācieši. Lai staļinistiskās komirternes algotņi netiku parlamentā - viņiem 40-tajos gados sanāca ne vairāk kā 4,7% atbalstītāju. Mēs atrodamies Vācijas tiesību telpā, tāpēc būtu vērts vismaz izlasīt Vācijas konstitucionālās tiesas spriedumu šajos jautājumos. Federālā Konstitucionālā tiesa 2008.gadā atzina 5% barjeru pašvaldību vēlēšanās par diskriminējošu.
Kopsavelkot - procentu barjera ir lieka. Barjera ir matemātisks barbarisms. Bet tās vēsture ir pamācoša. Jo pašvaldībām 5% barjeru ieviesa vispirms Rīgas pašvaldībai. Latvijas politiskajā sistēmā to sauc par Saeimas rezerves aerodromu. Ja neievēlē Saeimā, tad grūtos laikus pārlaiž Rīgas domē ar cerību, ka kāds dosies ministros un varēs nokļūt Saeimā ar mīksto mandātu. Bet tas jau ir cits stāsts.