Apsveicami, ka ir samazināta obligātā dokumentācija skolās, turklāt ir sākts ceļš uz skolotāju darba samaksas paaugstināšanu un skolotāju tālākizglītības kvalifikācijas celšanas pasākumi kļūst par sistēmu, ministra paveikto uzteic I.Druviete. Tāpat pozitīvi vērtējams arī tas, ka tiek nostiprināts saikne starp skolotāju darba samaksu un skolotāja izglītību, vēlmi pilnveidoties un paplašināt savas darbības robežas.
“Ļoti labi ir tas, ka ir diskusijas par to, kā skolās nodrošināt iespēju paplašināt mācāmo priekšmetu skaitu gan klašu grupu, gan arī radniecīgo priekšmetu ziņā,” uzskata I.Druviete.
Kritiskāk vērtējami izteiktie priekšlikumi par mācību gada iespējamām pārmaiņām – I.Druviete norāda, ka Latvijā visās skolās jābūt noteiktam mācību gada grafikam. Politiķe piekrīt, ka būtu pārdomājams, kad rīkot eksāmenus, taču viņa apšauba, vai bija pareizi jau šajā gadā mainīt angļu valodas eksāmenu kārtošanas laiku.
“Es ļoti kritiski izturos pret tā saukto galvojumu sistēmu Latvijas izglītības iestādēs. Es šo ideju uzskatu par neizstrādātu un tāpēc vēl jo vairāk par bīstamu, jo mums ir jādod tiesības pašvaldībām lemt par savu izglītības tīklu,” norāda I.Druviete. Viņasprāt, valsts galvojumu sistēmai jau tagad ir apzināti ļoti daudz blakusefekti, tāpēc nebūtu prātīgi bez akcepta parlamentā šādu ideju virzīt tālāk.
Savukārt par planšetdatoru izmantošanu skolās I.Druviete norāda, ka šo ierīču izmantošana ir viens no mācību procesa daudzveidošanas paņēmieniem, taču tie nekad neaizstās mācību grāmatas, jo nepieciešams apzināt savas finansiālās iespējas. “Ir lieki cerēt, ka skolēns varēs izmantot vienu un to pašu planšetdatoru ilgāk kā divus līdz trīs gadus. Tur vienkārši jārēķina ne tikai šī vienreizējā iepirkuma izmaksas, bet arī šo iegāžu biežums,” uzsver deputāte.
Viņa kritizē arī rosinājumu par divām citām idejām, kuras nākušas no izglītības ministrijas, proti, terminētiem līgumiem skolu direktoriem un direktoru rotāciju. “Ir ierosinājumu, kas ir jāpārdomā ļoti rūpīgi. Gluži vienkārši izglītībā jebkura ierosme ir jāapsver ļoti vispusīgi ar argumentiem par un pret,” saka I.Druviete.
“Tradīcijas, kas Latvijas izglītības sistēmā pastāv, nebūt nebūtu identificējamas ar stagnāciju. Mums ir īpatnības izglītības sistēmā, kas ir vērtējamas nevis negatīvi, bet pozitīvi,” portālam Diena.lv atzina deputāte.