"Augstākā izglītība ir gan priekšnoteikums mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai, gan intelektuālās izaugsmes nodrošinātāja, un tās pilnveidē esam ieinteresēti mēs visi. Mūsu valsts nedrīkst būt tikai intelektuālā produkta pircēja, tai jāspēj radīt jaunas idejas visās zinātnes nozarēs," sacīja I.Druviete.
Debašu laikā iezīmējās divi darbības lauki ― augstākās izglītības attīstības būtība un pārmaiņu nodrošināšanas procedūra. Tāpat tapa skaidri tie jautājumi, par kuriem vēl nepieciešamas diskusijas ― kāds būtu atbilstošākais augstskolu sistēmas un struktūras modelis, kāds būtu piemērotākais pārvaldības modelis un citi jautājumi, secināja komisijas priekšsēdētāja.
"Profesionāļu un politikas ekspertu pienākums ir nodrošināt nepieciešamo juridisko ietvaru, lai zinātniskās telpas attīstībai nepieciešamā idejas, atbilstu valsts pārvaldes pamatprincipiem, ievērotu sabiedrības intereses un dotu skaidru plānu nākotnes virzībai," uzsvēra I.Druviete.
"Mums jārod īstais veids, kā šos argumentus darīt zināmus citiem, kā izvērtēt un virzīties uz risinājumu, kas ir pieņemams vairumam un labākais iespējamais esošajā finansiālajā situācijā. Tāpat jāievēro mūsu tradīcijas, kā arī augstākās izglītības pieejamības un kvalitātes principi," akcentēja I.Druviete.
Debašu noslēgumā komisijas priekšsēdētāja aicināja Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt iespēju organizēt līdzīgas diskusijas, uzsverot: "Ikviens lēmums, kas skar mūsu augstāko izglītību, būtu jāpieņem vismaz šādā forumā, kāds bija šodien, un visiem materiāliem jābūt pieejamiem pilnīgi visiem lēmējiem."
Saeimā piektdien, 1.martā, notika publiskās debates Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija ar mērķi rast kopsaucēju augstākās izglītības un zinātniskās darbības ilgtermiņa stratēģijas veidošanai, kas liktu pamatu intelekta ekonomikai kā tautsaimniecības izaugsmes un labklājības pieauguma pamatam. Debatēs tika aicināti piedalīties gan augstākās izglītības nozares pārstāvji un eksperti, gan visu Saeimas frakciju deputāti.