Pirmkārt – ar visdziļāko cieņu vēlos pateikties visiem kolektīvu diriģentiem, virsdiriģentiem un organizatoriem – ieguldītais darbs svētku rīkošanā ir, nebaidos šī vārda, monstrāls! Tā kā ikdienā mana nodarbošanās ir saistīta ar mārketingu, pasākumu producēšanu, organizēšanu (protams, nesalīdzināmi mazākos apjomos kā Dziesmu svētki), ar interesi vēroju un analizēju arī lietas, kurām daudzi vispār nepievērš uzmanību, kas liekas pašsaprotamas. Noņemu cepuri Jūsu priekšā un vēlreiz izsaku apbrīnu un milzīgu paldies.
Visi nākamie mani vērojumi nav jāuztver kā pārmetumi, bet gan tikai kā viena kora dalībnieka ieteikumi, lai nākamie Dziesmu svētki būtu labāki, pārdomātāki.
#Repertuārs. 49 dziesmas!!! Viena lieta pilnīgi skaidra – šāds apjoms noslēguma koncertā ir par lielu, un drīzāk nevajadzīgs. Otrkārt, mani visu laiku nepameta sajūta, ka plānojot repertuāru ir tikušas ņemtas vērā kāda ambīcijas, nevajadzīga vēlme kādam kaut ko pierādīt. Šī nav tā reize un vieta, kad sākt mērīties ar "es gudrāks, es labāk zinu". Protams, nezinu repertuāra atlases principus, kārtību un kam pieder gala vārds, bet vismaz 10 dziesmas, kas tika dziedātas, pārliecinoši lielākai daļai klausītāju neizteica absolūti neko, un pilnībā neatbilst noslēguma koncertam. Konkrētu dziesmu vārdus nesaukšu, lai neaizvainotu kādu diriģentu vai autoru, bet vienu kompozīciju un tās autora vārdu gan minēšu – plānotā koncerta tematiskā kulminācija Jāņu nakts mistērija, kuru speciāli šim koncertam pēc pasūtījuma bija radījis Uģis Prauliņš. Par nelaimi, plānotā kulminācija izvērtās pilnīgā avārijā, kura laikā tika sākta un beigta pateicoties izcilam, fenomenālam virsdiriģenta Ivara Cinkusa darbam. Bez viņa augstās profesionalitātes vadīt padsmit tūkstošu koru balsis, vairākus simtus dejotāju un mūziķu, kulminācija bija tuvu farsam, kad viss vienkārši apstājas, jo neviens vairs nezin, kas tālāk darāms. Tik daudz neprofesionalitātes viena skaņdarba laikā vienkārši pārsteidz – kā šie augstas klases mūziķi un virsdiriģenti trīs dienu mēģinājumos nesaprata, ka mistērija ir kļuvusi par histēriju? Manuprāt, lielākā kļūda bija novietot ritma grupu (Auļi) uz augšējā podesta starp vīru balsīm, bet perkusijas grupu (Ritma Karavāna) lejā, pie sieviešu balsīm. Vīru kori dzirdēja ritmu, ko deva Auļi un NBS štāba orķestra "sitēji", bet skaņa, kas nāca no lejā atrodošās perkusistu grupas līdz augšai nonāca ar milzīgu nobīdi, radot pilnīgu haosu. Skatoties uz diriģenta roku, ritma pulsācija pilnībā no tās atpalika. Tā kā šīs kompozīcijas viens no galvenajiem akcentiem bija tieši spēcīgais ritms, tieši šīs kļūdas pēc arī izpildījums bija tik nebaudāms un neizprotams. Par kompozīcijas muzikālo vērtību neizteikšos, taču ļoti, ļoti ceru, ka nākamajos Dziesmu svētkos šis brīnums nebūs iekļauts programmā.
#Serviss. Līdz ar repertuāra apjomu man loģiski šķiet saistītie jautājumi – kurš gan cerēja, ka cilvēki, kuri savlaicīgi ieradušies uz Notikumu, spēs nosēdēt skatītāju vietās 6,7 stundas? Jūs teiksiet – vajag iet izstaigāties? OK, bet uz kurieni? Pastāvēt milzīgajās rindās pie kioskiem? Un te nu gribu riktīgi „uzbraukt” tirgotājiem – vairākos kioskos, kuros tika tirgota kafija, biznesmeņi pārdevējus bija nodrošinājuši ar, pēc skata, mājas virtuves jaudas tablešu kafijas automātiem, kuriem vienas tasītes sagatavošana paņem apmēram minūti laika. Nezinu, vai tie ir kādi īpaši PVD noteikumi, vai citu atbildīgo institūciju uzstādījumi, bet tik neveiksmīgu un neveiklu apkalpošanu sen nebija nācies skatīt.
#Alus stāsts. Lūk, šīs ambīcijas (nekā citādi to nevaru nosaukt) bija pilnīgi liekas. Piekrītu, ka koncerta laikā staigāt pa skatītāju sēdvietu rindām ar pilnām alus glāzēm ir tizli un nevajadzīgi, bet pēdējā laikā Latvijā strauji progresējošā "aizliegumu" mānija bija sasniegusi arī lokālo Mežaparka estrādi. Kas būtu noticis, ja kaut vai tālajā ēdināšanas zonā arī koncerta laikā būtu bijis tirgots alus, un to nevarētu iznest no norobežotā sektora? Kungi, Jums bail, ka tur sāktos kautiņi un cilvēki to vien tik darītu, kā to lietotu? Man ir bijusi tā laime piedalīties nu jau 3 Dziesmu svētkos, bet kaut kā ne reizi neesmu pamanījis kādus neadekvātus, alkohola apreibinātus cilvēkus. Esmu pārliecināts, ka destruktīvi noskaņoti cilvēki nepērk biļetes uz Noslēguma koncertu, lai tajā dzertu alu. Beigsim nodarboties ar aizliegumiem – mums jau pietiek ar tiem, kas tos izdomā ik dienu!
#Organizācija. Kopumā teicami – stāšanās kolonnās, uziešana uz skatuves, izvietojums, satiksmes organizācija – viss kārtībā, vienīgi jaukto koru noiešana koncerta laikā, lai atbrīvotu skatuvi sieviešu un vīru koriem, šķiet, bija nepieciešama daudz pārdomātāka. Ejot cauri skatītāju rindām, kora dalībniekiem pretī nāca savas sēdvietas meklējošie apmeklētāji, tādejādi nopietni bremzējot koru noiešanu un visu to padarīšanu padarīja daudz laikietilpīgāku.
#Ierosinājums. Godātie svētku rīkotāji. Dziesmu un deju svētki ir tautas svētki. Ļaujiet to organizēšanā iesaistīties arī pašiem dalībniekiem un skatītājiem. Izsludiniet iespējamo paplašināto repertuāru savlaicīgi, lai visi ar to varētu iepazīties, ļaujiet tautai balsojot pašai izvēlēties daļu no dziesmām, ko tā vēlas dzirdēt SAVOS svētkos. Protams, ir svētku klasiskais repertuārs, bez kura svētki nav iedomājami (Gaismas pils, Saule, Pērkons, Daugava, Latvijā, Dziesmai šodien liela diena, Pūt, vējiņi! un citas), paturiet sev iespēju programmā iekļaut jūsuprāt, obligāti izpildāmās dziesmas/dejas, bet vienu daļu dziesmu lai nosaka tauta, par tām atklāti balsojot. Lūk, tā būs arī tautas izglītošana un neviens Jums nevarēs pārmest par repertuārā iekļautajām dziesmām/dejām.
Tāpat, izvēloties ēdinātājus Mežaparka estrādē, sarīkojiet testu, kurš ātrāk no tiem spēs saliet kafiju krūzītēs un kurš spēs piedāvāt ērtas, iepakotas uzkodas. Ja tirgotājs minūtes laikā nespēj krūzītē ieliet kafiju, tad kam mums tāds serviss?
Vēlot veiksmi un izturību,
Ar patiesu cieņu Normunds Namnieks,
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas baritons
Twitter: @2N_ICEBOX.