Dzintars: Ja būtu naudas lāde, tad droši vien kinonozarei naudu iedotu uzreiz

Viņš akcentēja, ka budžeta grozījumi un nākamā gada budžets vēl ir pietiekami tālu, lai tam varētu sagatavoties, ieceru īstenošanai gūstot pēc iespējas lielāku frakciju deputātu, vēlētāju, sabiedrības, ministru, premjera un citu cilvēku atbalstu.Dzintars minēja, ka kino ir nacionālās pašapziņas vērtību veidotājs un nacionālās identitātes stiprinātājs. Tajā pašā laikā tā ir mākslinieku, radošumu un talantu spēju attīstība, kas lielā mērā ir atkarīgs no valsts atbalsta jeb augsnes radīšanas, lai talanti varētu pilnvērtīgi izpausties un dot labumu sabiedrībai."Ir skaidrots, jo vairāk valsts iegulda, jo lielākas cerības uz rezultātu. Taču bieži vien tā ir visvienkāršākā atbilde uz visiem jautājumiem. Sarežģītākais ir saprast, kā šo finansējumu izmantot. Ir jāsaprot, cik lietderīgi tiek izmantots piešķirtais finansējums un kā izmantot to pēc iespējas efektīvāk," pauda Dzintars.No kino nozares pārstāvjiem Dzintars cerēja sadzirdēt, vai esošā finansējumu piešķiršanas sistēma ir pietiekami caurskatāma un kādi ir galvenie kritēriji, lai varētu teikt, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi.Tomēr nozares pārstāvju vidū neizskanēja vienprātība par finansējuma sadales vērtēšanas kritērijiem. Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga skaidroja, ka jau trīs gadus filmu konkursiem pieteiktie projekti tiek vērtēti pēc punktu sistēmas un vērtēšanu veic trīs cilvēku grupa, kur divas personas ir no kino visu izraudzīti ļaudis, bet viens ir Nacionālā kino centra pārstāvis.Esošo punktu sistēmu par labu neatzīst režisors Arvīds Krievs, kurš uzskata, ka par pamatkritērijiem jābūt tam, vai izraudzītā tēma ir pietiekami nozīmīga, lai tā būtu interesanta un varētu tapt filma, kā arī jāvērtē komanda, analizējot to, vai tā būs spējīga uzņemt iecerēto filmu.Dzintars minēja, ka viņa vadītā apakškomisija vēlas un uzskata par svarīgu, ka vairāk tiek atbalstīti nacionālo pašapziņu un nacionālo identitāti stiprinoši projekti, kā arī tikpat svarīgi ir, lai Latvijā ražotos un atbalstītos kino darbus noskatītos pēc iespējas vairāk skatītāju."Acīm redzot pagaidām nav vienprātības par to, vai esošo līdzekļu sadale ir visefektīvākā. Neko nepārmetot Nacionālajam kino centram, aicinu meklēt labākos risinājumus. Ar sapratni un līdzdalību turpmākās diskusijās, iespējams, varētu nonākt pie konkrētiem kritērijiem, iespējams, ka nepieciešama pat sabiedrības lielāka iesaistīšanā vērtēšanas procesā, lai neteiktu, ka to vērtē tikai ierēdņi," norādīja Dzintars.Tāpat viņš aicina šīs apakškomisijas aktivitātes netraktēt kā politiķu iejaukšanos kultūras dzīvē. "Kad runājam par ierēdņiem, katrs ierēdnis ir iecelts ļoti šaurā lokā, taču politiķi, lai cik slikti un daudz būdami, ir ievēlēti no kādas sabiedrības daļas, pārstāvot vērtības un jautājumus, kas ir būtiski," sacīja Dzintars, piebilstot, ka vēlas, lai nacionālā kino industrija attīstās sabiedrības interesēs.