Dzintars: Ja būtu naudas lāde, tad droši vien kinonozarei naudu iedotu uzreiz

Lai "lielie kino talanti" iemācās paši nopelnīt. Es zinu operatorus un režisorus, kuri prot nopelnīt. Bet, ak nesaprastie talanti filozofē, kā būtu, ja muļķīšu tauta atbalstītu viņu murgojumus.

Ēķis: Valsts gadā nespēj finansēt pat vienas spēlfilmas uzņemšanu Patlaban, kamēr valstī netiek pilnībā finansēta pat vienas filmas uzņemšana, ir briesmīgi runāt par kritērijiem, kas būtu nepieciešami nacionālajam pasūtījumam, šodien Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē norādīja producents Andrejs Ēķis. Viņš uzsvēra, ka Eiropā mazbudžeta filma maksā 2 miljonus eiro (1,4 miljonus latu). Ņemot vērā to, ka Latvijā viss ir lētāk, tad te filmas izmaksas ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro (351 402 līdz 700 000 latu), taču šeit filmu ražošanai atvēlētais budžets ir 400 000 latu. «Mums nav naudas pat vienai filmai gadā. Mans ieteikums ir skaidri pateikt, ka Latvijas valsts nefinansē pat vienu spēles filmu,» pauda Ēķis, piebilstot, ka ideja par nacionālā pasūtījuma īstenošanu filmu nozarē ir ļoti laba, ja finansējums tiks atvēlēts viena miljona eiro apmērā, lai varētu tapt viena spēlfilma. Viņš skaidroja, ka Nacionālajam kino centram nekad nav pārmests par to, ka naudas dalīšana notiktu nekorekti vai pēc blata būšanas. Vienīgais, kas centram pārmests, ir tas, ka netiek skaidri pateikts, kāda būs Nacionālā kino centra turpmāko piecu gadu politika. Šobrīd valsts Nacionālajam kino centram izdalot kaut kādu naudu, kuru tas godprātīgi sadala. «Man ļoti patīk iecere, ka nevis kopējā katlā tiks iemesta papildu nauda, bet tiks izveidota jauna kabatiņa, kas paredzēta nacionālajam pasūtījumam vai nacionālās identitātes veicināšanai. Problēma ir tajā, ka mēs, kino cilvēki, savā starpā tik daudz kasāmies. Nesen bija diskusija par nacionālo pasūtījumu, kur bija aicināti kino pārstāvji, un bija sajūta, ka katrs no tiem sacentās par to, kurš vairāk izlamās nacionālo pasūtījumu,» pauda Ēķis. Producents uzskata, ka politiķu uzdevums ir ar sabiedrības pārstāvjiem izdomāt, kādu filmu gribēs redzēt, bet kino nozares cilvēku uzdevums būs pēc konkursa izsludināšanas cīnīties un aizstāvēt savu ideju, lai iegūtu finansējumu. Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga uzskata, ka skaists uzstādījums nacionālajam pasūtījumam varētu būt Latvijas simtgade. Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka, domājot par nacionālo pasūtījumu, nevajadzētu skatīties tikai uz pagātni, jo ir jādomā arī par tagadni. Gailīte-Holmberga informēja, ka apmēram pirms gada tika prezentēts materiāls par tām vēsturiskajām filmām, kurām projekti jau ir izstrādāti, taču tos nevar atbalstīt tā iemesla dēļ, ka vēsturiskām filmām ir nepieciešams daudz lielāks finansējums nekā mūsdienu drāmai. Patlaban stāv labi nerealizēti projekti, kuriem ir piesaistīti arī kopproducenti, piemēram, vienai filmai ir piesaistīti zviedri un vācieši, kuri ir gatavi dot naudu latviešu vēsturiskai filmai par bēgļiem uz Gotlandi, bet Nacionālais kino centrs nevar to atbalstīt, jo filmas budžets ir milzīgs.

ĻEŅINS: No visām mākslām kino mums ir vissvarīgākais. Dzintars: Man arī.

jūs no godīgas ekonomikas NEKO !!!!!!!!!!!!!!! nesaprotat, plikiem vērderiem pie pieminekļa vai komandējumos vai kredīti kā birks zelta tiltam.................

no mūsu, nodokļu maksātāju naudas, pietiek gan miljoni, gan desmiti un simti miljoni, kuri visbiežāk tiek izniekoti, palaisti pa vējam, pa tukšo - vilcienu afēra, fotoradāri, privātās elektrostacijas u.t.t., bet tauta nu jau vairs nevar pat izdzīvot, nerunājot par dzīvošanu...Ne kultūrai, ne filmām, ne mākslai - NEKAM - NAUDAS NAV?

Komerciaalos drankjus no jeeliibu slavinaashanai liidz privaataas dziives seriaaliem var filmeet par savu naudu un paardot veikalaa - tos jau peerk! Tas nenoziimee, ka sie drankji ir aizliegti, vienkaarshi tiem bus cits finanseejums un cita auditorija.