Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijā par labu vājai inflācijai nācis salīdzinoši spēcīgais eiro kurss, padarot importētos produktus lētākus. Tāpat siltā ziema Eiropā, visticamāk, atstājusi īslaicīgi labvēlīgu ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām.
Runājot par atšķirībām, jāņem vērā, ka Latvijā ir spējāka pamatinflācija, proti, izslēdzot dažus svārstīgus elementus kā neapstrādātu pārtiku un enerģiju, kas līdz ar to labāk parāda iekšzemes faktoru ietekmi uz cenām. Latvijā aprīlī gada pamatinflācija bija 1,5%, eirozonā –pie 1,1% (par maiju dati vēl nav pieejami). Latvijā iekšzemes faktoru spiediens uz cenām sāk pakāpeniski pieaugt, piemēram, spējš vidējās algas kāpums, kas apsteidz produktivitātes izaugsmi, nozīmē, ka uzņēmumu darbaspēka izmaksas pieaug, līdz ar ko palielinās spiediens celt cenas, bet var vājināties Latvijas uzņēmumu konkurētspēja.
Gaidāms, ka iekšzemes faktoru spiediens uz cenām pakāpeniski pieaugs līdz ar bezdarba samazināšanos un algu kāpumu.
Inflācija Latvijā šogad vēl saglabāsies salīdzinoši zema, tā, visticamāk, būs zemāka nekā aprīlī prognozētie 1,5%.