"Lai gan šo valdību jau trešo reizi vada Valdis Dombrovskis, tā pašā fundamentālākajā līmenī atšķiras gan no abām iepriekšējām Dombrovska valdībām, gan no visām valdībām kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra eksperte, kā būtiskākās atšķirības minot citu pieeju ministru darba vērtējumam un tiesiskuma izpratni.
Pēc Kažokas domām, pašreizējā valdība cēlusi latiņu, pēc kuras tiek vērtēts ministra darbs. "Iepriekšējās valdībās, lai ministrs tiktu slavēts, viņam nevajadzēja darīt neko vairāk, kā nedarīt aizdomīgas lietas un mēģināt izpatikt savai nozarei. Šobrīd no laba ministra tiek gaidīts, ka nozare tiks reformēta sabiedrības interesēs."
Tāpat politoloģe domā, ka valdībā nav būtisku domstarpību tiesiskuma jautājumos, jo tiesiskuma iniciatīvas bez plašām debatēm virzās caur Ministru kabinetu un valdību. "Diemžēl palikušas problēmas attiecībā uz atsevišķiem jautājumiem, bet konsensus, ka tiesiskuma jautājumi ir svarīgi, ir kaut kas, kam es neatceros precedentu iepriekšējās valdībās."
Vienlaikus Kažoka sacīja, ka trešā Dombrovska valdība atšķirībā no divām iepriekš viņa vadītājām ir izdevīgākā situācijā, jo tā strādā laikā, kad sāpīgākais krīzes punkts jau pārvarēts un tai ir papildu līdzekļi, ko pārdalīt, piemēram, valsts budžeta grozījumos.
Kā būtiskāko pašreizējās valdības problēmu, kas bijusi raksturīga arī iepriekšējām valdībām, bet ne otrajai Dombrovska vadītajai, eksperte minēja iekšējo dinamismu un nebūt ne vienkāršās koalīcijas partneru attiecības. "Mēs ik pa laikam varam redzēt publiskajā telpā grūstīšanos, kas notiek, lai pārdalītu ietekmi valdībā, kas dažkārt tiek darīts uz klaji populistisku lozungu pamata," vērtēja politoloģe.
Viņa gan bilda, ka savstarpējās ministru attiecībās vērojami arī "cerīgi signāli", proti, redzama liela ministru savstarpējā solidaritāte. "Šajā valdībā paradoksālā kārtā populisms un savstarpēja grūstīšanās un cīņa par ietekmi atsevišķos gadījumos sadzīvo ar iepriekš nepieredzētiem solidaritātes piemēriem."
Eksperte gan domā, ka Vienotībai un pašam Dombrovskim vadīt pašreizējo valdību ir daudz sarežģītāk nekā divas iepriekšējās, jo premjera partija vairs nesimbolizē "gaišo spēku", ņemot vērā, ka gan Reformu partija, gan nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, līdzīgi kā Vienotība, iestājas par tiesiskumu un publiskajā telpā dara maz, lai šo iespaidu kliedētu.
Kā spilgtākos valdības ministrus eksperte minēja tos, kuri mēģina savās nozarēs īstenot reformas, - labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V), izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, veselības ministri Ingrīdu Circeni (V), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP) un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Publiskajā telpā mazāk manāmie jeb blāvākie ministri esot iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK), kura darbu gan vēl esot vērtēt pāragri, un sākotnēji sevi spilgti pieteikusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK). Turklāt šajā valdībā proporcija starp blāvajiem un spilgtajiem ministriem atšķiras no iepriekšējām valdībām, bilda Kažoka.
Politoloģe domā, ka pašreizējā valdība ir stabila, bet drauds tās stabilitātei slēpjas koalīcijas iekšienē. Proti, pastāv iespēja, ka kāda no koalīcijas partijām iekšēji izirst, piemēram, Reformu partija, kā arī kāds no politiskajiem spēkiem kā sev izdevīgāku darba vietu var saskatīt opozīciju. Vienlaikus esot grūti iedomāties, ka šajā valdībā varētu strādāt kāds no opozīcijas spēkiem - Saskaņas centrs vai Zaļo un zemnieku savienība.
"Kopumā šī valdība bija stabila, joprojām ir stabila, un ir kādi faktori, kas var apdraudēt turpmāko darbību līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet es neticu, ka jebkuras no pārmaiņām rezultēsies ar to, ka valdībā nonāks kāda no pašreiz opozīcijā esošajām valdībām," teica Kažoka.
Jau ziņots, ka 25.oktobrī apritēs gads, kopš strādā Dombrovska trešā valdība. Viņš ir Ministru prezidents kopš 2009.gada 12.marta. Dombrovskis ir pirmais premjers, kurš valdību vadījis trīs reizes pēc kārtas.