Eksperti: Obligātā veselības apdrošināšana ļautu risināt nozares problēmas

"....Mums visiem jāatceras un,kas ir pats galvenais,jebkuros pacientu aprūpes veselības statistikas rādītājos,Zviedrija,Dānija un Anglija ir gandrīz vienmēr pirmajās vietās. Šie ir jautājumi,kas mums jāatbild,pirms tiek nopietni diskutēts par to,ka privātā apdrošināšana būs mūsu "glābējs".Pirmais,kas jāturpina darīt,jasamazina milzīgais Latvijas birokrātijas aparāts,ieskaitot Saeimas aparātu,pārējās ministrijās un Rīgas domē ievēlēto deputātu skaitu vismaz līdz Londonā (septiņi miljoni iedzīvotāju)esošajiem 25 deputātiem mūsu 60 deputātu vietā." http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/ludzu-izlasiet-dombrovska-repses-kungi-rozen...

Latvijas brīvvalsts laikā izveidotā sociālās apgādības un darba aizsardzības likumdošana bija viena no modernākajām un progresīvākajām Eiropā. "1920.gada 15.decembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma grozījumus un papildinājumus bijušajam Krievijas likumam par strādnieku nodrošināšanu slimības gadījumos.Šis likums tika attiecināts uz visiem algotajiem darbiniekiem,izņemot lauksaimniecībā nodarbinātos un jūrniekus uz tālbraucēju kuģiem.Apdrošināšana bija obligāta un to darīja slimokases,kuras pārvaldīja pašu apdrošināto vēlēti orgāni.Iemaksas slimokasēs izdarīja līdzīgās daļās darba ņēmēji un darba dwevēji,tik pat cik apdrošinātie maksāja arī valsts." Skat.Latvijas Republikas Labklājības ministrija.Par mums>Vēsture. www.lm.gov.lv/text/73

Veselības ministres vienīgajā,tikai garāmejot pieminētajā ES valstī-Nīderlandē (ar tās vienām no pasaulē labākajām gan veselības obligtātās apdrošināšanas,gan vecuma pensiju sistēmām)bez Karaliskā Holandes medicīnas asociācijas,kas pārstāv ārstu intereses,ir vēl Holandes pacienrtu un patwerētaju federācija (Dutch Federarion of patients and consumers),kas pārstāv pacientu un pakalpojumu patērētāju oreganizācijas un izplata (nevis noklusē) sabiedrībā informāciju;Holandes veselības aprūpes uzlabojumu institūts (Dutch institute for healthcare improvement),kas sastāv no četrām patērētāju grupām un fokusējas uz kvalitātes nodrošināšanu un pacientu aprūpes uzlabošanu,kā arī vēl Slimību fonds personām ar zemiem ienākumiem.!!!! Ko Latvija var šodien pretnostatīt Latvijas medicīnas un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai,kuras vadītājs Valdis Keris ir kategoriski pat pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā,nerunājot jau nemaz par eiropejiskām slimokasēm???!

"...Ja būsi apdrošināts,zobu ārstēšana maksās krietni lētāk.Apdrošināšana pastāv arī pret augstajām zāļu cenām.Kad būs obligātā apdrošināšana,sāks domāt,,kā mazināt zāļu cenas,lai nebūtu tik dārgi jāmaksā.Tas nav nekas jauns,jo jau pirms kara slimokases atvēra savas aptiekas,kas bija krietni lētākas par privātajām aptiekām.Slimokases krietni dabūja uz leju arīmedicīnas pakalpojumu cenas.Bija nepārtraukti mači starp slimokasi un ārstu profesionālajām apvienībām,pat streikus rīkoja* Sistēma ir jāsakārto,tad ārsts ar lielu prieku dosies uz laukiem.Pirms kara bija lauku ārstniecības sistēma.Pagasts pieņēma darbā ārstu par minimālu algu-apmēram 150 vai 200 latiem.SAlgu maksāja par to,ka ārsts veica pagasta sanitāro uzraudzību un skolēnu veselības pārbaudes.Bet pārējo piepelnīja kā honorāru,kas kopā ar algu bija vairāk nekā tūkstotis un varēja pārsniegt pat divus tūkstošus latu.Ārsts bija atbrīvots no pazemojošās situācijas,ka viņam jāiekasē nauda no pacienta.Algu maksāja pagasta vadīb pēc rēķinu iesniegšanas.Pagastā visi iedzīvotāji bija sadalīti trīs kategorijās: trūcīgiem par ārstēšanos nekas nebija jāmaksā,vidēji tuirīgie maksāja noteiktu daļu,bet bagātie maksāja pilnu pakalpojuma cenu.Pēdējo skaitā bija tie,kuriem piederēja vairāk nekā 30hektāru zemes.Dzemdību palīdzību pilnībā sedza no valsts budžeta. ja ārsts nebija pietiekami labs,varēja doties'pie kaimiņpagasta daktera.Uz ārsta vietām bija konkurss-ja pagasta vadība ar ārsta darbvu nebija apmierināta,viņu atbrīvoja un ņēma labāku no Rīgas.Tiklīdz pagastā atbrīvojās ārsta vieta,tika izsludināts konkurss,kurā'piedalījās pat vairāk nekā desmit pretendentu.Kad ārsts bija bez darba Rīgā,viņš izglītojās un gaidīja,kad varēs dabūt vietu laukos. Tādu sistēmu var ieviest arī tagad,rtikai ārsta,kas strādā laukos,jāmaksā lielāka alga nekā pilsētā." http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=29640&ins_print *)Kā uzskatāmi šeit redzam,ārstu un apdrošināto intereses ir pilnīgi pretējas!Tāpēc ir nepieciešamas no Veselības ministrijas neatkarīgas slimokases ar pašu dalībnieku vēlētu vadību,kā pirmskara Latvijā un citās ES valstīs,kas risinātu šīs pretešķības!

"Tāpat kā politikā,arī medicīnā ir oligarhi,kas neļauj jauniem cilvēkiem tikt uz augšu un mērķtiecīgi attīstīties pašiem labākajiem katrā nozarē,piektdien publicētā intervijā"Latvijas Avīzē"norādīja veselības ministra Jura Bārzdiņa ārštata padomnieks,Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis. Viņš pauda viedokli,ka Eiropas un pasaules kontekstā nav saprotams,ķa cilvēks,kas vada universitāti,vienlaikus vada universitātes un slimnīcas klīniku,ir pilna laika profesors un par katru no šiem darbiem saņem algu pilnā apjomā. "Tam būtu jāmainās.Katrs no šiem darbiem būtu jādara cilvēkam,kas tam spēj veltīt visus 100%,tikai tad lietas būtiski uzlabosies",sacīja veselības ministra padomnieks." Skat.Gruntmanis-arī medicīnā ir oligarhi",BNS,2011.gada 15.jūlijā. www.tvnet.lv/zinas/viedokli/384767/-gruntmanis_ari_medicina_ir_oligarhi

"Pirms Saeima veselības ministra amatā apstiprināja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju Andu Čakšu,Uģis Gruntmanis intervijā Ir.lv teica:"Veselības aprūpes sistēmā vajadzīgas fundamentālas,strukturālas un monetāras pārmaiņas,bet lai tādas notiktu,vajag politisko gribu." Tagad,kad Čakša jau ir veselības ministre,viņas darbs rādīs,vai Zaļo un zemnieku savienība,kas viņu izvirzīja šim amatam,izrādīs politisko gribu vai nē.Strādājot ASV jau divdesmit gadus,Uģis Gruntmanis nekad nav zaudējis dzīvu interesi par Latvijas veselības aprūpi un uzskata-jābeidz deklarēt,ka veselība ir viena no prioritātēm.Ir pēdējais laiks to pierādīt." Situācija,kad kardioloģijā vai ķirurģijā kāds ir visu šo profesiju regulējošajos amatos,ir nenormāla.(Piemēram,Andrejs Ērglis ir Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs,Lartvijas kardiologu biedrības prezidents un viens no Veselības ministrijas galvenajiem speciālistiem-red.).Vai tiešām domājam,ka nav neviena cita spējīga speciālista?" Sk."Veselībā vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas",17.06.2016.

Šodienas Veselības ministrijai sanatorijas nerūp!

Līdz 1940.gadam "Slimokases šodienas izpratnē bija apdrošināšanas iestādes,kas saviem biedriem un viņu ģimenes locekļiem deva iespēju ārstēties bez maksas.Latvijā slimo kases pēc īpašiem noteikumiem sāka darboties no 1930.gada unatradās Tautas labklājības ministrijas paspārnē.Pirms tam slimo kases darbojās pēc vecajiem Krievijas laika noteikumiem.Saskaņā ar noteikumiem visiem strādniekiem bija obligāti jāapdrošinās.Lielākoties slimo kases bija organizētas pēc arodiem.Lielākā no tām bija Centrālā kopējā slimo kase.Līdzekļi sastāvēja no dalībnieku un darba devēju iemaksām.STRĀDNIEKI MAKSĀJA 1%,DARBA DEVĒJI-2%. Slimo kases dalībnieki dažas zāles saņēma bez maksas,bet par pārējām bija nedaudz jāpiemaksā.BĒRNIEM ZOBĀRSTNIECĪBA BIJA PAR BRĪVU. Pie slimo kasēm darbojās arī BĒRNU VASARAS NOMETNES jeb t.s. KOLONIJAS un SANATORIJAS.Centrālajai kopējai slimo kasei BIJA BĒRNU VASARAS NOMETNES ULBROKĀ,BULDUROS,RĪGAS JŪRMALĀ un arī SANATORIJA OGRĒ,kas darbojās visu gadu.Parasti tur sūtīja bērnus ar elpošanas traucējumiem.ĻOTI LIELA BĒRNU VASARAS KOLONIJA DUBULTOS BIJA DZELZCEĻNIEKU SLIMO KASEI.Bērni tur uzturējās četras nedēļas jūlija un augusta mēnesī.Katrā maiņā bija apmēram 100 bērnu,kas rika sadalīti pa vecuma grupām,skolotāju uzraudzībā.Bērnu vecums: 6-14 gadi,bet bija arī izņēmumi.Katru dienu bija trīs ēdienreizes.Bērniem tika mācīti arī dažādi rokdarbi.Svētdienās savus bērnus varēja apciemot arī vecāki.Apmēram reiz pa divām nedēļām ieradās ārsti pārbaudīt bērnu veselības stāvokli.Tiem,kam nebija skolā veicies ar mācībām,šeit bija iespēja skolotāju uzraudzībā atgūt ziemā nokavēto."Elfrīda Rimšāne."Latvija likteņa gaitās.1918.-1941." A/s"Preses nams." Rīga,2006.

Kāpēc apdrošināšanas polisi ir jāiegādājas pie privāta apdrošināšanas uzņēmuma par 25 eiro mēnesī jeb 300 eiro gadā,ja pat Beļģijā standarta apdrošināšanas paketi slimokases piedāvā par 2,00 eiro mēnesī vienam cilvēkam?! Un pat("Euromud")visai ģimenei,bērnus ieskaitot,par 1,90 eiro mēnesī,t.i.gandrīz vai tik pat,cik mums tagad būs jau no augusta jāmaksā ,papildus par mājsaimniecībās patērēto elektroenerģiju! Un,nevajadzētu aizmirst arī,ka daudzās slimokases bez tam vēl piedāvā dažādus papildu projektus un pakalpojumus! Piemēram,Euromut pievērsusi uzmanību slimo bērnu skolas apmācībai mājas apstākļos,briļļu un kontaktlēcu apmaksai,ortodontijas apmaksai utt.Tādēļ pastāv pietiekami redzamas atšķirības starp slimokasēm,jo tās piedāvā dažādus pakalpojumus īpašām mērķa auditorijām,piemēram,ģimenēm ar bērniem,pensionāriem vai darba ņēmējiem ar zemiem vai vidējiem ienākumiem.Ja šie līdzekļi būs Veselības ministrijas rokās,nevis slimokasēm,neredzēt apdrošinātajiem arī slimokasu aptiekas un slimnīcas ar daudz lētākām cenām,slimokasu bezmaksas sanatorijas,atpūtas namus un bērnu vasaras nometnes,kā pirmskara Latvijā! Nauda tiks tērēt vispirms daudzo birokrātu uzturēšanai un prēmēšanai pašā ministrijā.

Pamazam rodas pamatotas saubas vai sie "eksperti" vispar sajedz ko nozime obligata veselibas apdrosinasana.Dazi "eksperti" pat iesaka sadu "genialu" variantu : " stradajosie polisi noperk no privata apdrosinasanas uznemuma,kas sledz ligumus ar arstniecibas iestadem !!!!!Valsts apdrosina bernus,pensionarus,trucigos u.t.t.!!!!! Obligata veselibas apdrosinasana pastav uz paaudzu solidaritas (likumigi piespiestas) principa.Jaunakie retak izmantojot arstniecibas pakalpojumus,automatiski finanse vecako paaudzi.Samaksa par apdrosinasanu tiek procentuali atvilkta no ienakumiem.ari no pensijas un bezdarbnieka pabalsta.Bet.ir viens BET,lai sadu sistemu ieviestu ir nepieciesams sakuma kapitals.Latvija ir radusies kriminala situacija,kura eksiste nopietni interesu konflikti,zalu tirgonis ir ari veselibas ministrs.

Pamazam rodas pamatotas saubas vai sie "eksperti" vispar sajedz ko nozime obligata veselibas apdrosinasana.Dazi "eksperti" pat iesaka sadu "genialu" variantu : " stradajosie polisi noperk no privata apdrosinasanas uznemuma,kas sledz ligumus ar arstniecibas iestadem !!!!!Valsts apdrosina bernus,pensionarus,trucigos u.t.t.!!!!! Obligata veselibas apdrosinasana pastav uz paaudzu solidaritas (likumigi piespiestas) principa.Jaunakie retak izmantojot arstniecibas pakalpojumus,automatiski finanse vecako paaudzi.Samaksa par apdrosinasanu tiek procentuali atvilkta no ienakumiem.ari no pensijas un bezdarbnieka pabalsta.Bet.ir viens BET,lai sadu sistemu ieviestu ir nepieciesams sakuma kapitals.Latvija ir radusies kriminala situacija,kura eksiste nopietni interesu konflikti,zalu tirgonis ir ari veselibas ministrs.

Obligātā veselības apdrošināšana ļautu efektīvāk risināt apdrošinātāju iztikas problēmas. Cieti!

Hm, pēc būtības tas ir tas pats nodoklis, tikai smukāk nosaukts.

Varbūt beidzot ir jāsaprot kur tiek izklekerēta no iedzīvotājiem iekasētā nauda. Kaimiņvalstīs no algas iedzīvotāji paši maksā valstij mazāk, veselības aprūpei ir iezīmēti līdzekļi no sociālā nodokļa, Lietuvā no daļas ko maksā iedzīvotāji (soc. nodokļa daļa ko maksā iedzīvotāji LT ir mazāka ar visu to nekā LV), igaunijā arī daļa no soc.nodokļa aiziet veselības aprūpei, bet visu soc nodokļi maksā darba devējs. Ak jā, neapliekamais minimums LV ir mazākais starp baltijas valstīm un bet iedzīvotāju nodokļa bāzes likme ir .... pareizi, tā lV ir vislielākā (15% LT un 20 % EE, LV 25%). Varbūt Latvijā ir nevis pārāk mazs nodokļu slogs iedzīvotājiem, bet nesakārtota veselības aprūpes nozare un problēma ar budžeta izlietojuma plānošanu? Lietuva Latvija Igaunija Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15% 23% 20% Sociālais nodoklis 41,6% 34,09% 35% no tā: Darba ņēmēja sociālais nodoklis 9% no tā: 3% pensijai un 6% veselības apdrošināšana 10,50% 2% uzkrājošai pensijai Darba devēja sociālais nodoklis Max 32,6% 23,59% 33% (visu maksā darba devējs) No tā: 20% sociālā apdrošināšana 13% veselības apdrošināšana Bezdarba apdrošināšana 1.6% no darba algas darba devējs un 0,8 darba ņēmējs

Latvijā jāatjauno pirmskara slimokases! "Skolotāju,dzelzceļnieku,grāmatvedības u.c. slimokases noorganizēja un uzturēja arī mkases dalībnieku atpūtas namus un bērnu vasaras kolonijas.Trīsdesmito gadu beigās tikai 1/8 iedzīvotāju netika pakļauti veselības apdrošināšanai. Latvijas Republikas sociālā likumdošana skarta arī vairākos ārzemju autoru darbos.Tajos ne tikai uzsvērts,ka Baltijas valsrtu sociālā likumdošana atbilda Rietumeiropas principiem,bet pat atzīts,ka trīsdesmito gadu sociālās apdrošināšanas shēmas uzskatāmas par vienām no veiksmīgākajām pasaulē. Slimokases pārvaldīja pilnsapulce,valde un revīzijas komisija.To locekļus kases dalībnieki ievēlēja vienīgi no sava vidus.Šāda si0tuācija,kur no pārvaldes izslēdza darba devējus bija tikai nedaudzās valstīs,piemēram,Igaunijā un Čehoslovākijā.Līdzekļi summējās ne tikai no pašu apdrošināto iemaksām (2% apmērā no algas),bet arī tik pat lielām darba devēju iemaksām,valsts iemaksā un vēl arī darba sdevēju piemaksām.Kopā tas deva 8%.Tik lieli slimokasu ienākumi nebija nevienā citā valstī,izņemot Igauniju.Jaunums bija arī 12 nedēļu ilgs pabalsts pilnas algas apmērā jaunajām māmiņām."