Patlabanējais Rumānijas prezidents Klauss Johaniss pēc diviem amatā pavadītiem termiņiem vēlēšanās kandidēt vairs nebija tiesīgs, un par prezidenta posteni izvērsās sīva cīņa starp 13 galvenokārt politisko partiju izvirzītiem kandidātiem, kas jau sākotnēji ļāva uzskatīt, ka pirmajā kārtā nākamā prezidenta vārds zināms nekļūs un viss izšķirsies otrajā kārtā 8. decembrī. Vienlaikus prezidenta vēlēšanas bija nopietna spēku pārbaude pirms 1. decembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Pirms balsojuma tika prognozēts, ka pirmajā kārtā pārliecinoši uzvarēs pašreizējais valsts premjerministrs sociāldemokrāts Marčels Čolaku, kurš otrajā kārtā, visticamāk, sacentīsies ar labēji radikālās Alianses par rumāņu savienību līderi Džorgi Simionu, kam 8. decembrī vajadzēja nodrošināt vieglu Čolaku uzvaru.
Džordžesku, bijušais ANO eksperts lauksaimniecības un klimata izmaiņu jomā, kura politiskie uzskati ir ļoti tuvi Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna uzskatiem, šajās aplēsēs, var teikt, netika ņemts vērā. Gan tādēļ, ka bija bezpartejisks kandidāts ar ierobežotiem līdzekļiem, kuram nebija pat sava priekšvēlēšanu štāba (!) un kurš kampaņu izvērsa tikai sociālajos tīklos, gan tādēļ, ka aptaujas viņam solīja atbalstu tikai apmēram 5% robežās, jo par labējās nometnes favorītu tika uzskatīts Simions.
Balsojuma rezultāts no prognozēm tikmēr atšķīrās radikāli – otrajā kārtā iekļuva Džordžesku (22,94%) un liberāli konservatīvās Rumānijas Glābšanas savienības kandidāte Elena Laskoni (19,18%), kas padara neskaidru kā otrās kārtās, tā parlamenta vēlēšanu iznākumu, kurā labējo un konservatīvo spēku pārstāvniecība acīmredzami būs ievērojami plašāka, nekā tika lēsts vēl pirms dažām dienām.
Džordžesku panākumi tikmēr tiek skaidroti ar vēlētāju neapmierinātību ar sistēmiskajām partijām un politisko eliti, dēvējot atbalstu viņam par protesta balsojumu, kas atbilst patiesībai, taču tikai daļēji. Atbalsts Džordžesku acīmredzami ir arī daļa no tendences, kad rietumvalstīs, it īpaši pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, nacionālkonservatīvās idejas izplatās kā meža ugunsgrēks.
Rumānija varbūt arī nekļūs par nākamo valsti, kur pie varas nāk Trampa domubiedri, tomēr par kopējo tendenci tajā notikušais balsojums liecina uzskatāmi.