Risinājums būtu katrā vidējās izglītības priekšmetā veidot vienu pamatgrāmatu, kuras saturs atbilstu nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūrai (NKI*) - normatīvajos aktos definētajām mācīšanās rezultātu prasībām.
Pamatgrāmatas esamība vidējās izglītības posmā nodrošinātu savstarpēju pēctecību visā izglītošanās ciklā, sākot no sākumskolas līdz doktorantūrai, ļaujot bērniem, vecākiem un skolotājiem saprast, kāpēc un kādā veidā tiek mācīta tieši konkrētā tēma. Savukārt centralizēta pamatgrāmatu ražošana nodrošinātu līdzekļu ietaupījumu gan vecākiem, gan valsts un pašvaldības budžetam, apmaksājot grāmatu ražošanas izmaksas.
"Runājot par pamatgrāmatu, uzreiz jāskaidro, ka tā var būt gan tradicionālā grāmata, gan mācību materiālu komplekss, kurā iekļauta kā grāmata, tā digitālās tehnoloģijas. Par pamatgrāmatas tehnisko formu būtu nepieciešamas diskusijas mācību satura izstrādes speciālistu un IT speciālistu vidū," skaidro SPVC pārstāve, ekonomikas doktore un Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova.
"Būsim reālisti, jauniešus saista tehnoloģijas un daļai no viņiem mācību priekšmetu apguve, izmantojot tehnoloģijas, varētu būt stimuls, kas veicinātu arī zināšanu apguvi. Protams, šajā procesā būtu jāiesaista arī skolas un skolotāji, jo skolotājam mācīšanas procesā ir nepieciešama arī zināma radoša brīvība, kas būtu jānodrošina arī vienas pamatgrāmatas kontekstā," norāda T.Volkova.
"Tas, kas šobrīd notiek mācību grāmatu jomā, ir faktiski konkurences jēdziena kropļošana. Tā nav konkurence, ka katrs skolotājs var brīvi izvēlēties mācību grāmatu, neraugoties, cik tā maksā un cik brīvi nopērkama, un pat neņemt vērā, vai mācību grāmatas saturs ir apstiprināts IZM. Vai valstij, vai vecākiem ir jāmaksā par saturu, kas IZM nemaz nav apstiprināts? Konkurence būtu tad, ja par dalību grāmatas satura izstrādē konkurētu Latvijas labākie intelektuālie resursi - satura veidotāji un grāmatu ražošanas jomā – kvalitatīvākās tipogrāfijas. Tas ļautu iegūt iespējami labāko rezultātu par iespējami zemāko cenu. Turklāt šāda centralizēta pieeja ļautu ievērojamus resursus ietaupīt arī pašvaldībām grāmatu iegādes procesā," uzskata SPVC valdes priekšsēdētājs, ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes profesors un akciju sabiedrības BDO direktors Andris Deniņš.
"Šobrīd pārmest kādas grāmatas izdevējiem konkurences trūkumu ir absurds. Kāda konkurence, ja grāmata tiešām ir laba! Ir skaidrs, ka visi izvēlēsies iegādāties labāko grāmatu! Taču mums nav jārada jauns divritenis. Vajag paskatīties kaut vai uz Vācijas, ASV, arī Krievijas piemēriem, kā tiek izstrādāta viena – vislabākā pamatgrāmata," stāsta A.Deniņš.
"Cita lieta ir privātās skolas. Tās skolas, kurās mācību procesu apmaksā paši vecāki, tās varētu turpināt brīvi izvēlēties kādas mācību grāmatas izmantot. Ir skolas, kuras jau šobrīd pasūta mācību grāmatas no Hārvardas. Tā ir viņu izvēle, ja vecāki par to var atļauties samaksāt. Bet visi tā nekad nevarēs! Tāpēc valstij pašreizējā mācību grāmatu izdošanas kārtība būtu jāizvērtē un sistēmiski jāsakārto," aicina A.Deniņš.
"Eiropā aizvien aktīvāk runā par jaunu izglītības filozofiju, to saucot arī par inovācijām izglītībā, kas balstās uz izstrādātiem kvalifikācijas līmeņiem, aptverot visas izglītības pakāpes un veidus. Šajā kontekstā katra valsts izstrādā savu nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūru. Tās rezultātā izglītības sistēmā veidojas vienota kaskāde, sākot no sākumskolas līdz doktorantūrai, atbilstoši tam, kurā līmenī kādas zināšanas, prasmes un kompetences cilvēkam ir jāiegūst. Veidojot pamatgrāmatas saturu, būtu jāorientējas uz rezultātu – konkrētām skolēnu zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kuras jāiegūst mācīšanās procesa iznākumā,tad vidējās izglītības līmenī visiem būtu skaidrs – kas un kāpēc cilvēkiem tiek mācīts, kas viņiem ir jāzina un kas no viņiem tiks prasīts. Tā rezultātā visiem – gan bērniem un viņu vecākiem, gan skolotājiem būtu skaidrs, kāpēc mācību saturs ir tieši tāds un ne savādāks. Šāda pieeja arī izslēgtu situācijas, ka atsevišķos gadījumos skolotājs var samērā brīvi izvēlēties mācīt to, ko pats prot, nevis to, ko no jauniešiem prasa dzīves, tehnoloģiju, darba tirgus utt. attīstība. Tas izslēgtu arī to, ka no mācību grāmatas vai darba burtnīcas tikai daļa tiek izmantota mācību procesā, neraugoties uz to, ka samaksāts ir par visas grāmatas iegādi," skaidro T.Volkova.
SPVC pārstāvji uzskata, ka pēdējās nedēļās izskanējusī ideja par iespējamo skolu direktoru rotāciju nebūtu atbalstāma. "Tas būtu absurds. Jo jau šobrīd var redzēt, ka, tā saucamās, labās skolas balstās uz ilggadīgiem direktoriem - ap viņiem pulcējas labi skolotāji un ir labi mācību rezultāti. Savukārt vājajās skolās jau pašreiz ir strauja direktoru rotācija. Aizrotēt labās skolas labo direktoru prom uz citu skolu, būtu nepieļaujams eksperiments gan ar skolu un tās tradīcijām, gan ar bērniem, kuri tajā mācās," atzīst A.Deniņš.
"Šī jautājuma lemšanā noteikti būtu jāiesaista pašvaldības. Būtu vēlams direktora amatu pārveidot par vēlētu amatu. Tas direktoriem liktu saspringt, zinot, ka sliktu rezultātu dēļ viņu var arī nepārvēlēt – līdzīgi, kā tas ir augstskolās. Šajā gadījumā būtu nepieciešams diskutēt par pārvēlēšanas struktūru – vai tā būtu padome, vai cita struktūra, kurā varētu ietilpt, piemēram, pašvaldības, novada vai reģiona, ministrijas pārstāvji. Bet noteicošais vārds būtu sakāms pašvaldībai – ievēlētajiem deputātiem, kuru teritorijā atrodas skola un kuri arī ir atbildīgi savu iedzīvotāju – vēlētāju priekšā par skolas darba rezultātiem," uzskata T.Volkova.
* Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra (NKI) ir valsts līmeņa atsauču sistēma, kurā pa līmeņiem ir sakārtotas kādas valsts izglītības sistēmā piešķirtās kvalifikācijas. NKI struktūra, uzbūve un funkcijas jāveido, balstoties uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI), taču par detaļām un reālo NKI nozīmi kvalifikāciju sistēmā ir jāvienojas katras valsts sociāliem partneriem, ņemot vērā nacionālās izglītības tradīcijas un kontekstu, kā arī iesaistīto pušu intereses.