Auto asociācija aplēsusi, ka no nozares gadā netiek iekasēti 45-60 miljoni eiro un tikai 5% autoservisu maksā nodokļu, savukārt 85% nozarē strādājošo darbinieku saņem aplokšņu algas. "Ēnu ekonomikas īpatsvars pa nozarēm atšķiras, bet auto tirdzniecības un pakalpojumu nozarē ēnu ekonomika ir nemainīgi augsta," uzsvēra Rūtiņš.
Pēc viņa domām, Latvijā nodokļu maksāšanas tradīcijas nekad nav bijis un nav joprojām. Rūtiņš pauda pārliecību, ka Latvijā nodokļos kopumā netiek nomaksāti nevis 5% vai 10%, bet gan vairāk nekā 60% no tās summas, no kuras būtu jānomaksā nodokļi. "Rezultātā radies uzņēmējdarbības modelis, kas paredz nemaksāt nodokļus," piebilda asociācijas viceprezidents.
Rūtiņš atzina, ka patlaban pakalpojumu nozare ir deformējusies, jo uzņēmējdarbība, kas nodarbina daudz cilvēku, ir lētāka par nenomaksāto nodokļu tiesu ap 25-30%. Viņš ir pārliecināts, ka šāds bizness nav efektīvs, toties ir iegūta konkurences priekšrocība. Tas savukārt veicinājis ekonomikā virkni parazitējošu uzņēmumu, kas valstij neko nedod, un to kvalitāte ir apšaubāma, jo tiem nav nepieciešama segmentācija, specializācija, efektīvas kvalitātes vadības metodes utt.
"Pie pietiekami stingras politikas tas nebūtu iespējams, bet patlaban šāda iespēja ir. Piekrītu, ka valstij ir uzņēmējiem jādod kaut kas pretī, un tas ir - tirgus. Tirgus tiem uzņēmumiem, kuriem ir vēlme attīstīties. Bet šāda tirgus patlaban nav," teica Rūtiņš. Šim viedoklim nepiekrita "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, atzīstot, ka vienīgais, kas reāli var dot tirgu, ir bankas vai citas finanšu institūcijas - dodot apgrozāmos finanšu līdzekļus un naudu attīstībai. "Valsts to nedos, jo tā nav valsts funkcija," uzsvēra pētnieks.
Pēc Rūtiņa domām, ēnu ekonomiku auto nozarē risinātu licencēšana, kas nozarē strādājošajiem paredzētu ietilpināta kaut kādu nodokļu maksu avansā, tāpat paredzot profesionālās kvalifikācijas novērtējumu. "Var jau domāt, ka tirgus pats sakārtos visu, bet 20 gadus esam brīvajā tirgū, un tas nav sakārtojies," piebilda Rūtiņš.
Savukārt Sauka atzina, ka Auto asociācijas priekšlikums aizstāv lielos auto tirgotājus, turpretī jebkas, kas ir jāmaksā avansā mazajiem uzņēmumiem, nāk tiem par sliktu. "Nevar uzņēmēji avansā samaksāt nodokli. Viņi to nevar samaksāt, jo nav ko maksāt. Auto asociācijas piedāvātais modelis ir piemērots lielajiem auto tirgotājiem," atzina pētnieks.
Savukārt Rūtiņš uzsvēra, ka Auto asociācijas piedāvātais licencēšanas modelis paredz būtisku nodokļu atlaidi mazajiem uzņēmējiem - viņi maksātu pusi no tā nodokļa, ko vajadzētu nomaksāt.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone norādīja, ka auto nozares piedāvātais risinājums ar licencēšanu nav nekas jauns, jo VID un Auto asociācijai ir sadarbības līgums un puses šādu iespēju jau apspriedušas.
"Tā kā viens no licencēšanas saņemšanas nosacījumiem ir algas nomaksa, tad VID šādu ideju atbalsta. Tāpat zinām, ka autoservisu tirgū lielu tirgus daļu aizņem apdrošināšana, kas kompensē ceļu negadījumus. Nav runa, ka visam ir jābūt licencētam, bet runājam par segmentēšanu. Patlaban esošā apdrošināšanas sistēma stimulē labot automašīnu pie nelegālā autoservisa. Problēma arī ir tā, ka Latvijā daudzās nozarēs ir pārprodukcija, arī autoservisu. Nav vajadzības pēc tik daudz autoservisiem," uzsvēra VID vadītāja.
Jau rakstīts, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā secināts, ka 2013.gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis par 2,7 procentpunktiem.
Iepriekš izskanējušas vairākas versijas, cik naudas Latvijas budžets neiegūst ēnu ekonomikas rezultātā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aplēsusi, ka naudas izteiksmē pērn ēnu ekonomika bijusi 5,5 miljardi eiro, bet bijušais finanšu ministrs Einars Repše ("Latvijas attīstībai") lēš, ka tie bija 1,5 miljardi eiro.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā pagājušajā gadā ēnu ekonomika sarukusi - Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija 15,7% no IKP, gadu iepriekš šis rādītājs bija 19,2%. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas indekss pērn bija 15,3%, 2012.gadā - 18,2%.
pierādïjums