Tomēr valdošās koalīcijas deputāti no Saeimas komisijām, kurām par šādu priekšlikumu būtu jālemj, pret to pagaidām ir visai atturīgi. Savukārt Drošas braukšanas skolas eksperts Andris Pļavenieks Dienai norādīja, ka šādas izmaiņas varētu nozīmēt lielāku avāriju skaitu ziemas vidū, kad agrāk uzlikto ziemas riepu radzes jau būtu nodilušas.
G. Rusiņš paziņojumā norādījis, ka «pēdējās dienās krasi pieaugušais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir neapšaubāms pierādījums, ka Latvijā ziemas riepas tiek uzstādītas pārāk vēlu - tikai tad, kad parādās pirmais sniegs». Tāpēc viņš nākšot klajā ar likumdošanas grozījumu priekšlikumu, ka ar ziemas riepām būtu jābrauc no 1. novembra līdz 1. aprīlim, nevis no 1. decembra līdz 1. martam kā līdz šim. Vēlāk Latvijas Radio viņš teica, ka likumu izmaiņu priekšlikumu varētu izstrādāt mēneša laikā, aptaujātie Saeimas frakciju pārstāvji viņa ideju esot atbalstījuši.
Lai šādi grozījumi stātos spēkā, būtu nepieciešamas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par kuru Saeimā atbild Juridiskā komisija, Ceļu satiksmes noteikumos un, iespējams, arī Ceļu satiksmes likumā, par kuru atbild Tautsaimniecības komisija. Tomēr šo komisiju vadītāji pagaidām G. Rusiņa ieceri nesteidz atbalstīt.
Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) norādīja, ka vienkārši tāpēc, ka kaut kas ir noticis, izdarīt likuma grozījumus nav prātīgi. «Te jābūt nopietnākai analīzei. Varbūt ceļi nebija kārtībā, varbūt autovadītāji nebija izgājuši tehnisko apskati, varbūt bija dzērumā, un tādos gadījumos jau būtu jārunā par izmaiņām citos likumos,» viņa skaidroja.
Arī Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) Dienai norādīja, ka tas ir vērtējams jautājums, bet tā vienkārši to izlemt nevar - vispirms būtu jāprasa ekspertu, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), viedoklis. Līdzīgi domā viņa partijas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševiča un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvis komisijā Romāns Naudiņš, kurš uzsvēra, ka vispirms būtu jāiepazīstas ar citu valstu, piemēram, Zviedrijas vai Somijas, pieredzi.
CSDD gan pagaidām stingras pozīcijas šajā jautājumā nav. Tās pārstāvis Jānis Aizpors Latvijas Radio izteicās, ka svarīgāk tomēr ir pašiem autovadītājiem būt apzinīgiem, bet, ja izmaiņu piedāvājums būs, CSDD vispirms iepazīsies ar citu valstu pieredzi.
A. Pļavenieks šaubās, vai agrāka ziemas riepu uzlikšana ko uzlabos. «1. decembrī valsts ar likumu palīdzību mēģina glābt neizlēmīgos, bet jebkurš normāls autovadītājs ziemas riepas liek tad, kad sajūt, ka vajag,» viņš norādīja. A. Pļavenieks atzina, ka likuma maiņa varbūt arī novembrī novērstu daļu avāriju, tomēr, ja ziemas riepas tiks uzliktas agrāk, tās ātrāk arī nodils. «Tad jau varam modelēt tālāk - janvārī, februārī, kad tiešām būs lielais sals un sniegs, riepas jau būs nodilušas, bet neviens taču neies tās mainīt vēlreiz,» viņš prognozēja.