Elksniņš: Ar referendumu ierobežojumiem koalīcija atņem varu tautai

Ar šiem grozījumiem, ierobežojot referendumu rīkošanu, valdošā koalīcija liegusi tautai iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Referendumus ierobežojošie grozījumi izskatās pēc parlamenta valdošā vairākuma centiena vienkārši atbrīvoties no kontroles, ko Latvijas tauta pār Saeimu ir tiesīga realizēt.Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka tagad likumā noteiktā likumprojekta iniciatoru skaita palielināšana no 10 000 vēlētāju līdz 30 000 vēlētāju, bet ar 2015.gada 1.janvāri nosakot šo slieksni ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju un parakstu vākšanas procedūrā paredzot tikai vienu posmu, neatbilst Satversmes 1.pantam un 2.pantam.Jaunās likuma normas aizskar tautas tiesības tieši ņemt dalību demokrātiskā likumdošanas procesā, tie padara par praktiski neiespējamu pilnvērtīgu tiešās demokrātijas īstenošanu Latvijas Republikā. Ar šīm normām tautai tiek atņemts instruments, kas tai ļauj ietekmēt valsts dzīvi. Lai arī referendumi atsevišķos gadījumos var izsaukt rezonansi sabiedrībā, tiem nenoliedzami ir arbitra loma starp valsti un tautu.Satversmes 1.pants nosaka: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Tas norāda, ka Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas un tiesiskas valsts principus. Bet demokrātiskā iekārta ir sistēma, kur pilsoņi, ievērojot vairākuma varu, brīvi pieņem lēmumus, tā ir sistēma, kur darbojās vairākuma gribas un mazākuma tiesību noteikums.Kā precīzi uzsvēra konstitucionālo tiesību eksperts Egils Levits: "Tiešajai demokrātijai ir savi plusi un mīnusi. Mīnusi nav mazi, tomēr Latvijas apstākļos, kad uzticība tautas pārstāvjiem ir ļoti zema, tiešā demokrātija ir līdzsvarojoša alternatīva" (Jurista vārds, 02.10.2012., Nr.40).Savukārt Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Suverēnās valsts varas nesējam – tautai – ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, jābūt valsts varas avotam. Diemžēl, ar apstrīdēto likuma grozījumu pieņemšanu, ir notikusi tiesību pakļaušana politikai, ko panākusi valdošā koalīcija.Saeimas sēdē, pamatojot mērķi – palielināt slieksni vēlētāju parakstu savākšanā likumu ierosināšanai, koalīcijas pārstāvji norādīja, ka "ir vienā ļoti demokrātiskā sistēmā paredzēta ļoti zema barjera, lai varētu rīkot tautas nobalsošanas – referendumus. Tas ir tādēļ, lai varētu būt pēc iespējas demokrātiski. Tā nelaime ir tā, ka daži Latvijas pilsoņi izmanto šo zemo barjeru, lai faktiski traucētu tautas attīstību... Latvijas pilsoņi tās tiesības, kas viņiem ir dotas, lai mums būtu demokrātiska valsts, var izmantot tādā veidā, lai to demokrātiju traucētu un lai faktiski bremzētu Latvijas valsts attīstību" (Saeimas 2012.gada 25.oktobra sēdes stenogramma). Šis apgalvojums atklāj Vienotības un pārējo koalīcijas dalībnieku patieso vēlmi – būtiski sašaurināt Latvijas pilsoņu iespējas tieši īstenot Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības. Šīs mērķis nav leģitīms un nevar pamatot Satversmes 1.panta ierobežojumu.Līdzšinējā referendumu vēsture nedod pamatu secinājumam, ka vēlētāji ir rīkojušies bezatbildīgi. Pilsoņu iniciētās astoņas parakstu vākšanas apliecina, ka Latvijas tauta pārdomāti un izsvērti izmanto tai piederošās konstitucionālās tiesības piedalīties likumdošanā.Konstitucionālo tiesību eksperts Levits pamatoti norādījis, ka tas, ka referendumu šobrīd ir viegli ierosināt un tas ir dārgs process, nedrīkst būt problēma. Demokrātijas izmaksu jautājums kā arguments nav pieļaujams. Arī parlamenta vēlēšanas kaut ko maksā. Taupības nolūkos mēs tāpēc tās neatcelsim. Arī arguments, ka tauta ar referendumiem tiek traucēta, nav būtisks (Jurista vārds, 02.10.2012., Nr.40).Nepastāv nekādu faktu, kas pierādītu, ka no 2009.gada kaut kas ir būtiski mainījies sabiedrībā, lai 10 000 parakstītāju skaits vairs neliecinātu par pietiekamas sabiedrības daļas ieinteresētību un jautājuma svarīgumu. Tieši pretēji - 2010.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis, tādējādi palielinot Latvijas tautas procentuālo daļu, kam ir tiesības ierosināt parakstu vākšanu. Nav arī nekādu aprēķinu par iespēju nodrošināt 150 000 parakstus. Saeimas Juridiskajā komisijā tika vērtēta interneta pieejamība Latvijā, taču izvērtējums iespējai atsevišķu personu grupām izmantot šo rīku izpalika. Otro parakstu vākšanas posmā iespējai parakstīties par kādu iniciatīvu jābūt 100% Latvijas pilsoņu, bet pieeja internetam visiem 100% pilsoņu nav nodrošināts. Elektroniskā parakstīšanās rada arī virkni citu problēmu, kuru risinājumi nav sagādāti. Tiesības, kas piemīt formāli uz papīra, bet faktiski dzīvē nav realizējamas – nav atzīstamas par tiesībām. Šis ir jautājums, kuru Satversmes tiesai objektīvās izmeklēšanas procesā ir jāatrisina. Taču atbilde: "Par īpaši svarīgu un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu 150 000 pilsoņi noteikti "savāksies" nevar būt risinājums.Pieteikuma iesniedzēji lūdz ST atzīt 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" ietverto likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropa pilsoņu iniciatīvu" 22.panta pirmās daļas redakciju un Pārejas noteikumu 4.punkta un 5.punkta redakciju par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 2.pantam un atzīt tos par prettiesiskiem un spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža.