Iekšlietu ministrijas darbinieku atalgojuma mērķtiecīga samazināšana ir notikusi kopš 2009.gada, bet pati L.Straujuma par šādu samazinājumu valsts budžetā ir balsojusi ne reizi vien, norāda deputāts.Piecus gadus pēc kārtas neatbilstošā atalgojuma dēļ policiju un robežsardzi jau ir pametuši labākie un perspektīvākie darbinieki, kuriem privātais sektors darba samaksas ziņā bijis labvēlīgāks, un atgriezt viņus _uz sitiena _nebūs iespējams."Vienotības politiķi 2010.gadā vienā rāvienā likvidēja Latvijas Policijas akadēmiju, tostarp izpārdodot dienesta viesnīcas cilvēkiem, kas tās šodien tirgo kā dzīvokļus. Akadēmijā gadiem apmācītie speciālisti, mācībspēki, tehniskais nodrošinājums tika pamests novārtā, un valstī šobrīd faktiski nav vienotas un skaidras vīzijas par Valsts policijas un Robežsardzes attīstību,” pauž Elksniņš, kurš savulaik pats ne vien absolvējis šo akadēmiju, bet arī bijis tās mācībspēks.Viņaprāt, Ministru prezidentei, pirms nākt klajā ar priekšlikumu samazināt policistu štata vietu skaitu, būtu jāiepazīstas ar situāciju nozarē, lai izvērtētu, kādi jautājumi un ar kādām optimālajām metodēm ir risināmi.
"Straujumas kundzei būtu noderīgi vispirms uzzināt atbildes uz jautājumiem, kāda ir policistu darba noslodze, dežūru grafiks, atalgojums, un kāpēc līdz šim brīdim viņi vēl ir aprīkoti ar iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona laikā pirktajām rācijām? Kāds ir policistu atbildības/algas salīdzinājums ar premjeres biroja darbiniekiem? Kur policistiem ir pazudis bērna piedzimšanas pabalsts? Kur ir samaksa par nakts darbu? Kāpēc reģionos tiek slēgti policijas iecirkņi?" klāsta A.Elksniņš.
Pamosties mēnesi pirms vēlēšanām un tēlot pelnrušķīti ir nevietā. Iekšlietu ministrija jau sen ir pelnījusi vairākus desmitus miljonus papildu finansējumu. Taču, cik noprotams, to piešķirt neviens negrasās, un papildus līdzekļi ir jārod, optimizējot pašas ministrijas iekšējos resursus, noslēdz SC deputāts Elksniņš.