Deputāts norādīja, ka žurnālisti patlaban Saeimā mēģina apzināt tos deputātus, kuri varētu būt parakstījušies par referenduma rīkošanu, prasot viņiem uzrādīt pases. "Te var saskatīt likumsakarības ar totalitārajiem režīmiem, īpaši nacistisko režīmu Otrā pasaules kara laikā. Tad varbūt atklāt visus 180 tūkstošus, kas parakstījušies? Varētu paziņot, ka viņi visi ir nelojāli Latvijai, uzlīmēt šiltītes... Vēsture ļoti pamācoši rāda, ar ko tas viss var beigties. Parlaments sodīja deputātu Nikolaju Kabanovu par zvēresta pārkāpšanu. Bet nevar cilvēku sodīt par līdzdalību likumīgi ierosinātā demokrātiskā procedūrā un vēl prezumēt, ka zvērests ir augstāks nekā Satversme," laikrakstam stāsta SC deputāts.
A.Elksniņš skaidroja, ka šobrīd ļoti daudz dokumentu tiek sagatavoti krievu valodā un "valsts to pieļauj". "Darbojoties kā advokāts, es esmu redzējis ļoti daudz lietu, kur dokumenti tiek sagatavoti krievu valodā un netiek tulkoti. Valsts to pieļauj. Kāpēc? Vai tā ir latviešu valodas aizsardzība? Nupat Krājbankas lietā tiesā tika iesniegti dokumenti svešvalodā. Vai FKTK nezina likumu? Mēs brīžiem mēģinām iztēloties iluzoru pasauli, kaut gan realitāte ir pavisam cita," skaidroja deputāts. Viņš gan atzina, ka nevajadzētu legalizēt divvalodību, bet ievērot, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.
"Latviešu pienākums būtu izkopt un attīstīt savu valodu, taču izturēties ar cieņu pret mazākumtautībām. Piemēram, ASV, kam mēs cenšamies līdzināties, Ņujorkas pilsētā vēlēšanu materiālus izplata astoņās valodās, tajā skaitā krievu. Kāpēc Latvijā tā nevarētu darīt? Ne jau tikai krievu valodā. Arī poļu, lietuviešu, igauņu... Mums jārespektē tie cilvēki, kuri te dzīvo," uzskata A.Elksniņš.