"Lai piesegtu vairāku gadu bezdarbību, valdība jau ir paredzējusi iztērēt aptuveni 83 tūkstošus latu, lai bez jebkādas iepirkuma procedūras pieaicinātie auditori varētu veikt uzņēmuma padziļinātu finanšu analīzi. Šo izdevumu valstij nebūtu, ja Finanšu ministrija kopš 2010.gada, kad toreizējais Jaunā laika finanšu ministrs E.Repše parakstīja valsts galvojumu, godprātīgi un rūpīgi būtu pildījusi savus pienākumus," uzsver deputāts.
"Šī neizdarību piesegšana uz Valsts budžeta, nevis paša uzņēmuma rēķina, apliecina Liepājas Metalurga bēdīgo stāvokli. Finanšu ministra A.Vilka skaidrojumi ceturtdienas Saeimas deputātu jautājumu sesijā, ka šos līdzekļus atmaksās valstij akcionāri S.Zaharjins un I.Segals, neiztur nekādu kritiku. Neatminos, ka valsts šiem kungiem būtu noformējusi kādu ātro kredītu. Un ja arī tā būtu, kāds tam varētu bū nodrošinājums?" norāda A.Elksniņš.
"Ievērības cienīgs bija arī atbildīgā finanšu ministra paskaidrojums, ka jau kopš 2012. gada vidus valdībai ir bijusi informācija par to, ka palielinās riski ar uzņēmuma iespējām atmaksāt kredītu. Neskatoties uz šo informāciju, nedz ministrijas ierēdņi, nedz valdība nedarīja neko, lai problēmas tiktu risinātas. Valdības rīcībā pat nav neviena sanāksmju protokola, kurā būtu atspoguļoti kādi izskatāmie jautājumi AS Liepājas Metalurgs sakarā. Un uzraudzība pār izsniegto galvojumu notika vien publiski pieejamo dokumentu līmenī," atzīmē deputāts.
"Neskatoties uz to, ka kopš 2009.gada tika veiktas būtiskas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot daudz striktāku valsts izsniegto galvojumu uzraudzību, Dombrovska valdība nav izdarījusi pilnīgi neko, lai panāktu, ka AS Liepājas Metalurgs sniegtu atskaites atbilstoši jaunajai kārtībai. Valdība samierinājās vien ar pavirši izsniegtā galvojuma nosacījumos atrunāto dokumentāciju,"ir pārliecināts deputāts.
"Tagad, kad uzņēmumam ir radušās problēmas un iespējams, ka to pārņems valsts, palielinās iespēja, ka naudas līdzekļu aizdevējs UniCredit MedioCredito Centrale S.p.A atprasīs AS Liepājas Metalurgs izsniegto aizdevumu. Pie šādiem apstākļiem, Finanšu ministrijas rīcībā nav pat precīzu aprēķinu valsts vārdā sniegtā galvojuma nodrošinājuma vērtībai. Laikā, kad valsts galvotā aizdevuma atlikums ir 51,7 miljoni latu, finanšu ministrs A.Vilks piesauc nodrošinājuma ātrās realizācijas vērtējumu, kas sastāda 59,7 miljoni latu. Viņš viebkārši ignorē faktu, ka metalurģijas uzņēmuma iekārtas, ēkas un būves nav vienkārši bankas izsolāmais dzīvoklis, un to vērtība būtu rēķināma pēc sliktākā scenārija – pēc AS „Liepājas Metalurga” ikvidācijas cenas”, skaidro Andrejs Elksniņš.
“Izvērtējot visus minētos faktus jāsecina, ka valdības attieksme pret metalurgījas uzņēmumu, kas nodrošona 4% no visas valsts rūpniecības kopējā apjoma, vai 0,45% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības, šajos gados ir bijusi noziedzīga. Uzņēmuma iespējamais bankrots atstās ietekmi ne tikai uz Māstrihtas kritēriju izpildi un plānoto budžeta deficītu. Cietīs visa nozare un vesels reģions – Kurzeme," uzsver deputāts.
"Turklāt, kopš 2008.gada neviena valdība nav veikusi aprēķinus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ietekmei uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, neīstenoja pilnu revīziju enerģētikas sektorā un pat neparedzēja elektroenerģijas tarifa pieaugumu saistībā ar OIK," papildina Elksniņš.
"AS Liepājas Metalurgs nevar atļauties neapmaksāt piegādātāju un kreditoru rēķinus, baidoties no iespējamās maksātnespējas procedūras uzsākšanas. Taču uzņēmums ir uzsācis diskusiju par rēķinu nemaksāšanu valstij, apzinoties, ka valsts rīcība attiecībā pret uzņēmumu ar 2300 strādājošiem cilvēkiem būs saudzīga un maksātnespējas procesu neiniciēs. Valsts var paciest, privātais sektors gan nē, tādēļ arī tiesiskās aizsardzības process AS Liepājas Metalurgs nav aktuāls," savu viedokli pauž Saeimas deputāts.