"Tāpēc pirms noteikt 2014.gada 1.janvāri kā termiņu eiro ieviešanai Latvijā, Dombrovskim būtu jānoskaidro Latvijas tautas viedoklis un jāsaņem mandāts attiecīgai rīcībai šajā jautājumā", norāda deputāts. "Politiķu darbībai ir jābūt konsekventai, balstītai uz sabiedrības viedokli, valsts intereses ir jānostāda augstāk par personīgajām ambīcijām.", turpina viņš.
Eiropas Savienīvbas vienotā valūta simbolizē valstu integrācijas pakāpi savienībā. Debates par vienotas valūtas ieviešanu īstenībā ir cīņa par Eiropas Savienības nākotni, valsts iekārtu, turpmāko Eiropas sociālo modeli, Eiropas pilsoņu identitāti. Tas ir pagrieziena punkts Eiropas integrācijas vēsturē. Ikdienā mēs dzirdam tikai ekonomiskos argumentus par labu eiro ieviešanai, turklā tie nav nedz pārliecinoši, nedz arī neapstrīdami. Bet neatkarīgi no vienotās valūtas priekšrocībām un trūkumiem, līdz ar tās ieviešanu sabiedrība piedzīvos izmaiņas politikā, sociālajā sfērā un kultūrā.
Premjerministrs Dombrovskis joprojam nav sniedzis nekādas atbildes, piemēram, par to, vai, ieviešot eiro, palielināsies vecāku ienākumi un Latvijas ģimenēs dzimušo bērnu izredzes? Vai mūsu tautsaimniecība ir gatava jauna kapitāla plūsmām atvērtas tirgus ekonomikas un brīvas konkurences apstākļos, Latvijas Bankai un valdībai zaudējot spēju kontrolēt cenu stabilitāti un papildus pieregulēt valsts iekšējo rūpniecību?
Protams, ka vienotai valūtai ir nenovērtējama nozīme visas Eiropas nākotnē, neieviešot to - integrācija ES tiks apdraudēta, taču argumenti par mūsu valsts nākotni tā arī netiek minēti. Bet konservatīvajā Eiropā vienotās valūtas ieviešanu daudzi ir paspējuši nodēvēt par Trojas zirgu, kas iznīcinās valsts neatkarību un pilnīgu patstāvību lēmumu pieņemšanā.
Katras atsevišķas valsts rīcība, ieviešot eiro, ir solis uz vienoto ES tirgu. Taču no šiem uzticamajiem "celtniekiem" pāri ir palikusi vien Latvija. Citas valstīs ieņem nogaidošo pozīciju, atliekot vienota ES turgus celtniecības pabeigšanu līdz vēlākam laikam.
"Veicot pāreju uz eiro, galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī un sekmēt tautsaimniecības izaugsmi un nacionālo ražotāju interesēm. Valstij ir svarīgas ģimenes un tām pieņēmamu dzīves apstākļu radīšana šeit – dzimtenē, nevis kādā ES nostūrī", uzsver A.Elksniņš.