"Uzskatu, ka latgalieši Latgalē, Latvijā ir tas atslēgas etnoss, kuram ir normālu savstarpēju attiecību veidošanas pieredze ar visiem. Ar krieviem, poļiem, ebrejiem, latviešiem… Viņiem nav bijis asu konfliktu ar kaimiņiem, viņi nav vēlējušies dominēt… Viņi dzīvoja līdzās, turējās pie savas ticības, savām vērtībām. Tas radīja cieņu. Uzskatu, ka Latgales modelis var veiksmīgi pastāvēt visā Latvijā. Visi etnosi var pārņemt šo attieksmi un pastāvēt kā līdzvērtīgi, cienot cits citu," intervijā norādīja A.Gapoņenko.
Uz jautājumu, kādēļ Latgalei nepieciešama autonomija, A.Gapoņenko atzina - "divos gadu desmitos Latgale, nogājusi ceļu no cerībām līdz apātijai, kļuvusi par plaukstošas nabadzības novadu, ekonomikas ziņā visatpalikušāko reģionu". "Panākt nelabvēlīgās situācijas lūzumu ekonomikas un sociālajā jomā spēj vien patstāvīga novada politiskā elite. Latgalieši gadsimtu gaitā jau ir izveidojuši dzīvotspējīgu, noturīgu, līdztiesīgu un cieņā balstītu attieksmes modeli. Pret cilvēkiem, tiem, kas līdzās. Neatkarīgi no viņu tautības un ticības izveidojuši latgaliešu teritoriālo kopumu. Vajag tik vien kā padarīt to par politiskās un ekonomiskās attīstības subjektu, dot tam atbilstošu institucionālu noformējumu," uzsvēra A.Gapoņenko.
"Visās Eiropas valstīs tāda veida pārvērtības īstenotas, veidojot nacionālas kultūrautonomijas, kurām piešķirtas atbilstošas administratīvas un ekonomiskas tiesības. Tas ļāvis vietējām elitēm, saņemot atbilstošus instrumentus savu etnisko kopumu attīstībai, uzņemties atbildību par to likteni. Pastāvot demokrātijai, tā ir pilnīgi normāla darbība," sacīja A.Gapoņenko.