Tas nozīmē, ka, pretēji fotoradaru ieviesēju solījumiem un prognozēm, krūmos un aiz stabiem paslēptie fotoradari nav uzlabojuši braucēju kultūru un neveic prevencijas funkciju uz ceļiem. Vēl vairāk - statistika neapgāžami pierāda fotoradaru ieviešanas patieso nolūku – izveidot jaunu, papildu ceļu nodokli autovadītājiem, jo kā gan citādi var izskaidrot faktu, ka līdz pārvietojamo fotoradaru uzstādīšanai bojāgājušo un cietušo skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu samazinājās.
Fotoradaru lieta nu ir pilnībā izgāzusies, un kādam vai kādiem būtu jāuzņemas par to atbildība. Vienlaikus būtu jālabo pieļautās kļūdas – tāpat kā citās valstīs pasaulē, fotoradariem ir jābūt ar brīdinošām ceļu zīmēm. Pilnīgi visiem, arī pārvietojamiem.
Beidzot ir jāuzstāda stacionārie fotoradari pēc plāna, nevis jāļauj vienai kompānijai atbildīgo institūciju amatpersonas vazāt aiz deguna. Savādāk rodas aizdomas, ka virkne amatpersonu, iespējams, ņem kukuļus un daļu no iekasētā bāž savā kabatā. Ja jau tik ilgi dod tādas atlaides stacionāro radaru ieviešanai, kas ir pretēji juridiskā līguma nosacījumiem, tātad kādam šāda kārtība ir izdevīga!
Arī visi tie politiķi vai amatpersonas, kas atbalsta krūmos saslēptos radarus, visticamāk ir korumpēti. Citu izskaidrojumu šādai tautas apzagšanai atrast nevar.
Tai pat laikā katrs pats ir savas laimes kalējs, un šāda sistēma iespējama tikai valstī, kur tās iedzīvotāji paši atļauj sevi acu priekšā vienkārši apzagt. Ja iedzīvotāji nepieļautu, nekas tāds nebūtu iespējams.