Idelsons: Lattelecom un LMT apvienošana ir loģisks solis

"Tā vietā, lai veidotos divi savā starpā konkurējoši uzņēmumi, loģiski būtu tos apvienot, un nākamais solis būtu redzēt vīziju par privatizāciju. Ceru, ka tā arī būs - tas būtu loģisks solis no valsts finanšu pārvaldīšanas viedokļa. Tomēr, ja arī šeit neizlēmība turpināsies, tad valstij pārdomās pavadītais laiks maksās diezgan dārgi," sacīja baņķieris.Viņaprāt, pareizs lēmums būtu pārdot uzņēmumus un dzēst valsts parādu, lai valstij nebūtu jāmaksā lieki procenti. Parādu samazinot, valstij paliktu vairāk naudas. Budžeta izdevumu samazināšana ļautu samazināt nodokļus iedzīvotājiem, lai tie var uzelpot, iegādāties preces, atbalstīt vietējos ražotājus, savu viedokli pamatoja Idelsons."Latvijas valsts finansēs krietni labāk būtu redzēt līdzīgu situāciju kā Igaunijā - valsts parāds faktiski ir nulle, nav nekādu izdevumu valsts parāda apkalpošanai un administrēšanai," sacīja Idelsons. Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir arī mazāks valsts sektors un tā dēļ mūsu kaimiņi nezaudē tautsaimniecības efektivitāti.Elektronisko sakaru operatora Lattelecom kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% - un TeliaSonera - 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.Kā ziņots, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju patlaban netiek apspriesta LMT un Lattelecom privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem. Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.Paredzēts, ka līdz oktobrim tiks sagatavots redzējums par LMT un Lattelecom sinerģiju.Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Latvijas valdība 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus. Nopietnas sarunas ar zviedru koncernu TeliaSonera par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par Lattelecom monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais Lattelecom vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.Valdība noraidīja arī TeliaSonera agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par "Lattelecom" un LMT atlikušajām kapitāla daļām.2011.gada sākumā TeliaSonera kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt Lattelecom un LMT valsts daļas.