PCTV pārstāvji ir aicinājuši pilsoņus parakstīties par grozījumiem Pilsonības likumā, lai ierosinātu Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Līdz septembrim cerēts savākt 10 tūkstošus parakstu, lai vērstos Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Iepriekš biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt gan 10 tūkstošus parakstu Satversmes grozījumu ierosināšanai, gan nepieciešamo parakstu skaitu, kas tagad novedis līdz referendumam par Satversmes grozījumu projektu, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Referendums izsludināts 18.februārī.
"Tagad pieredzam fāzi, kad ilgstošs politiķu konflikts starp latviski un krieviski runājošajiem un attiecīgo iedzīvotāju daļu pārstāvjiem tiek pamazām nests ārā uz ielām, uz referendumiem. Kašķi pamazām tiek nesti ārā no parlamenta. Vislabākais, ko politiķi varētu darīt, – dabūt konfliktu atpakaļ parlamentā," komentēja politologs.
Viņš uzsvēra, ka politiķiem ir jāsēžas pie viena galda un nopietni jāsāk runāt par problēmām.
"No vienas puses, ir pietiekami liela pilsoņu daļa, kas nejūt saikni ar valsti, bet, no otras puses, tā saucamā latviešu valsts nācija ir darījusi šausmīgi maz pēdējo 20 gadu laikā, lai veidotu dialogu ar šiem cilvēkiem un mēģinātu kaut kā ietvert viņus mūsu demokrātiskajā ietvarā," norādīja Ījabs.
Viņš prognozēja, ka PCTVL pārstāvjiem izdosies savākt desmit tūkstošus parakstu likuma grozījumu tālākai virzībai, ja Satversmes tiesa apturēs 18.februārī plānoto referendumu par Satversmes grozījumiem.
"Ja parakstus savāks, tad tas notiks uz tā vilņa, ja referendumu pasludinās par antikonstitucionālu, jo krievvalodīgo pilsoņu daļa atrodas diezgan mobilizētā stāvoklī. Latviskajai politiķu daļai būtu jāsāk domāt, ko iesākt. Varam vienu referendumu, kurš patiešām ir traks, pasludināt par antikonstitucionālu, bet referendumu par pilsonības likumdošanu nevaram pasludināt par antikonstitucionālu," atzina Ījabs.
Eksperts uzskata, ka nebūtu pareizi kaut kā ierobežot pilsoņu tiesības izmantot Satversmē dotās tiesības vākt parakstus par kādu jautājumu. Viņš sprieda, ka "Dzimtās valodas" iniciatīvas sliktais precedents ir tajā, ka šai radikāļu iniciatīvai pievienojās it kā mērenais "Saskaņas centrs", kā dēļ tika sasniegts kvorums grozījumu tālākai virzībai.
"Jāņem vērā, ka nav runa par Satversmes instrumentu, ko var izmantot arī konstruktīvā veidā, ja valstī ir atbildīgi politiķi un daudzmaz atbildīgi pilsoņi. Latvijā redzam, ka pēdējā laikā nav nedz atbildīgu politiķu, nedz atbildīgu pilsoņu un šādas populistiskas iniciatīvas mēs, iespējams, vēl vērosim. Visiem tiem, kas ir pēdējos gadus Latvijā dzīvojuši un uzskatījuši, ka mums ir ļoti laba tauta, bet slikta elite, vajadzētu padomāt, vai šāds viedokli ir pamatots," piebilda Ījabs, komentējot pēdējos notikumus.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesas kolēģija vērtē 30 deputātu parakstītu pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Satversmei neatbilst likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atsevišķi panti, kā arī apstrīdēts Valsts prezidenta lēmums un Saeimas prezidija atzinums.
Referendums par Satversmes grozījumiem izsludināts 18.februārī. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
Par krievu valodu tautas nobalsošanā parakstīsies arī SC līderi – Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs.