Inspekcija: Priekšlikums palīdzētu smagos gadījumos

Tā kā nesaprotamu un nepaskaidrotu iemeslu dēļ Diena.lv vadība blogu sadaļu paslēpusi zem tepiķa normāliem cilvēkiem nepieejamu, atļaušos te tikko izlasītu. Nav nemaz tik daudz. Tiesības būt netraucētam Sandris Romanovskis. 2012. gada 2. augusts 11:42 Kad nu reiz no Roberta Ķīļa kunga „kantora” līdz mums atnācis saprātīgs priekšlikums, atkal sākās matu „skaldīšana.” Tāda vienkārša pašsaprotama iniciatīva izslēgt no skolas citiem mācīties traucējošos, dažam ;labam šķiet kā bērnu tiesību aizskārums un tā tālāk - bla, bla, bla... Sevišķi aktīvi tādu nepieciešami kardinālu rīcību noraida daudzi, no Latvijā ļoti daudzajiem psihologiem un interesanti, ka agresīva subjekta atstādināšanai no ļaunprātīgu ieceru īstenošanas šķiet nelāga jaunākās paaudzes mācītiem dvēseļu pazinējiem, kam diez kādas pieredzes ar bērniem, bieži vien, nemaz nav, bet ir tik vien, cik rakstīts gudrās grāmatās. Taču arī tie, kam pašiem bērni ir, bet, kas nav ar tamlīdzīgu problēmu saskārušies, vai nav pamanījuši, nepiekrīt vienkāršajam cilvēka atbildību veicinošam pasākumam, jo viņiem, lūk, šķiet, ka pret ļaunprātīgi agresīvajiem nepieciešams izturēties saudzīgi, lai tos netraumētu(kas gan tiem brutālajiem nemaz prātā neienāk, jo traumēt citus ir viņu misija). Patiešām, tas atgādina, ja citreiz pieminēto anekdoti par diviem psihspeciālistiem, kas pie sadurta cilvēka spriedelē, kā atrast dūrēju, lai viņam palīdzētu. Tomēr, kad noskaidro ko par to domā skolotāji, kam strādāt traucē viens nelietis, kas vēl pavelk līdzi dažu labu svārstīgo, kad noskaidro, ko domā to bērnu, kas ir neliešu mērķis vecāki, nemaz nerunājot par nepārtrauktā stresā esošiem bērniem, kam smagi un regulāri tiek nodarīts pāri, aina kļūst pietiekoši skaidra, lai jauno ministrijas iniciatīvu, kas patiesībā ir kārtējais labi aizmirst vecais, atbalstītu. Tās vis nav diskutablās ieceres par mācību laiku, par planšetdatoriem u.tml. būšanām. Tas ir pilnīgi skaidrs nepieciešams pasākums, lai aizstāvētu visu bērnu tiesības, tai skaitā arī to agresīvo saņemt sodu, kas arī patiesībā ietilpst cilvēktiesībās. Katrs var darīt kā grib, bet tad, ja paveiktais ir sodāms, tad nākas izmantot tiesības saņemt sodu, kas dod iespēju un cerību, ka nākamībā sodu nepelnīs. Protams, ja cilvēkam arī bērnam, ir psihes problēmas, tā ir ārstu kompetence, bet, vienalga un noteikti, tādam slimniekam nav jāatrodas skolotāju un skolnieku darba vietā, kas ir skola, jo viņi traucē sasniegt labu kvalitāti. P.S. Pajautājiet pieredzējušiem pedagogiem: Ko viņi par to domā? Tāpat: Vai skola galvenokārt ir izglītībai, vai audzināšanai? Tiesības būt netraucētam Sandris Romanovskis. 2012. gada 2. augusts 11:42 Kad nu reiz no Roberta Ķīļa kunga „kantora” līdz mums atnācis saprātīgs priekšlikums, atkal sākās matu „skaldīšana.” Tāda vienkārša pašsaprotama iniciatīva izslēgt no skolas citiem mācīties traucējošos, dažam ;labam šķiet kā bērnu tiesību aizskārums un tā tālāk - bla, bla, bla... Sevišķi aktīvi tādu nepieciešami kardinālu rīcību noraida daudzi, no Latvijā ļoti daudzajiem psihologiem un interesanti, ka agresīva subjekta atstādināšanai no ļaunprātīgu ieceru īstenošanas šķiet nelāga jaunākās paaudzes mācītiem dvēseļu pazinējiem, kam diez kādas pieredzes ar bērniem, bieži vien, nemaz nav, bet ir tik vien, cik rakstīts gudrās grāmatās. Taču arī tie, kam pašiem bērni ir, bet, kas nav ar tamlīdzīgu problēmu saskārušies, vai nav pamanījuši, nepiekrīt vienkāršajam cilvēka atbildību veicinošam pasākumam, jo viņiem, lūk, šķiet, ka pret ļaunprātīgi agresīvajiem nepieciešams izturēties saudzīgi, lai tos netraumētu(kas gan tiem brutālajiem nemaz prātā neienāk, jo traumēt citus ir viņu misija). Patiešām, tas atgādina, ja citreiz pieminēto anekdoti par diviem psihspeciālistiem, kas pie sadurta cilvēka spriedelē, kā atrast dūrēju, lai viņam palīdzētu. Tomēr, kad noskaidro ko par to domā skolotāji, kam strādāt traucē viens nelietis, kas vēl pavelk līdzi dažu labu svārstīgo, kad noskaidro, ko domā to bērnu, kas ir neliešu mērķis vecāki, nemaz nerunājot par nepārtrauktā stresā esošiem bērniem, kam smagi un regulāri tiek nodarīts pāri, aina kļūst pietiekoši skaidra, lai jauno ministrijas iniciatīvu, kas patiesībā ir kārtējais labi aizmirst vecais, atbalstītu. Tās vis nav diskutablās ieceres par mācību laiku, par planšetdatoriem u.tml. būšanām. Tas ir pilnīgi skaidrs nepieciešams pasākums, lai aizstāvētu visu bērnu tiesības, tai skaitā arī to agresīvo saņemt sodu, kas arī patiesībā ietilpst cilvēktiesībās. Katrs var darīt kā grib, bet tad, ja paveiktais ir sodāms, tad nākas izmantot tiesības saņemt sodu, kas dod iespēju un cerību, ka nākamībā sodu nepelnīs. Protams, ja cilvēkam arī bērnam, ir psihes problēmas, tā ir ārstu kompetence, bet, vienalga un noteikti, tādam slimniekam nav jāatrodas skolotāju un skolnieku darba vietā, kas ir skola, jo viņi traucē sasniegt labu kvalitāti. P.S. Pajautājiet pieredzējušiem pedagogiem: Ko viņi par to domā? Tāpat: Vai skola galvenokārt ir izglītībai, vai audzināšanai? Tiesības būt netraucētam Sandris Romanovskis. 2012. gada 2. augusts 11:42 Kad nu reiz no Roberta Ķīļa kunga „kantora” līdz mums atnācis saprātīgs priekšlikums, atkal sākās matu „skaldīšana.” Tāda vienkārša pašsaprotama iniciatīva izslēgt no skolas citiem mācīties traucējošos, dažam ;labam šķiet kā bērnu tiesību aizskārums un tā tālāk - bla, bla, bla... Sevišķi aktīvi tādu nepieciešami kardinālu rīcību noraida daudzi, no Latvijā ļoti daudzajiem psihologiem un interesanti, ka agresīva subjekta atstādināšanai no ļaunprātīgu ieceru īstenošanas šķiet nelāga jaunākās paaudzes mācītiem dvēseļu pazinējiem, kam diez kādas pieredzes ar bērniem, bieži vien, nemaz nav, bet ir tik vien, cik rakstīts gudrās grāmatās. Taču arī tie, kam pašiem bērni ir, bet, kas nav ar tamlīdzīgu problēmu saskārušies, vai nav pamanījuši, nepiekrīt vienkāršajam cilvēka atbildību veicinošam pasākumam, jo viņiem, lūk, šķiet, ka pret ļaunprātīgi agresīvajiem nepieciešams izturēties saudzīgi, lai tos netraumētu(kas gan tiem brutālajiem nemaz prātā neienāk, jo traumēt citus ir viņu misija). Patiešām, tas atgādina, ja citreiz pieminēto anekdoti par diviem psihspeciālistiem, kas pie sadurta cilvēka spriedelē, kā atrast dūrēju, lai viņam palīdzētu. Tomēr, kad noskaidro ko par to domā skolotāji, kam strādāt traucē viens nelietis, kas vēl pavelk līdzi dažu labu svārstīgo, kad noskaidro, ko domā to bērnu, kas ir neliešu mērķis vecāki, nemaz nerunājot par nepārtrauktā stresā esošiem bērniem, kam smagi un regulāri tiek nodarīts pāri, aina kļūst pietiekoši skaidra, lai jauno ministrijas iniciatīvu, kas patiesībā ir kārtējais labi aizmirst vecais, atbalstītu. Tās vis nav diskutablās ieceres par mācību laiku, par planšetdatoriem u.tml. būšanām. Tas ir pilnīgi skaidrs nepieciešams pasākums, lai aizstāvētu visu bērnu tiesības, tai skaitā arī to agresīvo saņemt sodu, kas arī patiesībā ietilpst cilvēktiesībās. Katrs var darīt kā grib, bet tad, ja paveiktais ir sodāms, tad nākas izmantot tiesības saņemt sodu, kas dod iespēju un cerību, ka nākamībā sodu nepelnīs. Protams, ja cilvēkam arī bērnam, ir psihes problēmas, tā ir ārstu kompetence, bet, vienalga un noteikti, tādam slimniekam nav jāatrodas skolotāju un skolnieku darba vietā, kas ir skola, jo viņi traucē sasniegt labu kvalitāti. P.S. Pajautājiet pieredzējušiem pedagogiem: Ko viņi par to domā? Tāpat: Vai skola galvenokārt ir izglītībai, vai audzināšanai?

"Vai agresīvie skolēni jāizolē no skolas un jāizglīto mājās?" Inspekcijas viedoklis: "Ir gadījumi, kad skolēns stāv uz palodzes un grasās lekt ārā..." . Tas varētu būt tipiska agresīva bērna raksturojums? :)