2012. gada šāds ikgadējais forums notiks jau astoto reizi. Pirmie divi forumi norisinājās Šveices pilsētā Ženēvā, tad sekoja forumi Frankfurtē, Barselonā, Lisabonā un Luksemburgā, bet 2011. gadā pasākums tika aizvadīts Valensijā. Katru no šiem pasākumiem apmeklēja vairāki simti augsta līmeņa amatpersonu un uzņēmēju ne tikai Ķīnas, bet arī no citām valstīm.
Ir vērts piebilst, ka Latvija kļuvusi par pirmo Austrumeiropas valsti, kuras institūcijas izcīnījušas tiesības rīkot šādu pasākumu. Sākotnēji bija plānots, ka forums Rīgā notiks vēl 2009. gada rudenī, galvenokārt tādēļ, ka laikā, kad tika sāktas sarunas ar Horasis par iespējam rīkot šo pasākumu, Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā (ES). Taču tad sākās ekonomiskā krīze, un Latvija zaudēja savu pievilcību foruma organizētāju acīs. Interese par iespējām rīkot pasākumu Rīgā atgriezās galvenokārt Latvijas tā dēvētā veiksmes stāsta starptautiskās atpazīstamības dēļ (domājams, ka foruma rīkotajiem un dalībniekiem ir arī tīri cilvēciska interese tuvāk iepazīties ar pretrunīgi vērtētajiem Latvijas soļiem krīzes pārvarēšanai), un 2012. gadā forums beidzot ir atceļojis līdz Rīgai, dodot Latvijas pusei iespē
Jāatgādina, ka šobrīd Ķīna ir Latvijas tikai 13. lielākais ārējās tirdzniecības partneris, taču jāņem vērā, ka ekonomiskā sadarbība strauji paplašinās, it īpaši pēc tam, kad darbu Ķīnā uzsāka Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, kādu mūsu valstij pavisam ir tikai četrpadsmit. Latvijas un Ķīnas preču un pakalpojumu tirdzniecība 2012. gada pirmajā pusē veidoja 172,48 miljonus eiro, kas ir par 27,42 miljoniem jeb 19% vairāk nekā 2011. gada pirmajā pusē. 2012. gada pirmajā pusē Latvijas eksporta apjoms uz Ķīnu bija 22,33 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar ar to pašu periodu 2011. gadā ir par 24% vairāk. Savukārt importa apjoms no Ķīnas 2012. gada pirmajā pusē sasniedza 150,14 miljonus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2011. gada pirmajā pusē.
Protams, ņemot vērā Ķīnas ekonomisko potenciālo, tas nav liels ārējās tirdzniecības apjoms, un novembra beigās gaidāmais forums varētu situāciju būtiski uzlabot. Lai arī nav veikta nekāda specifiska analīze par tikšanos ietekmi uz ekonomisko sadarbību starp valstīm, kas iepriekš rīkojušas šādus forumus un Ķīnu, ir skaidrs, ka forums piedāvā retu iespēju uzņēmējiem (un arī amatpersonām, kas Ķīnas gadījumā nav mazsvarīgi) dibināt kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem.
Tas attiecas ne tikai uz eksportu un importu, bet arī vairākām citām iespējām, Piemēram, viena no perspektīvākajām Latvijas un Ķīnas sadarbības jomām ir tranzīts un loģistika, kas foruma laikā arī tiks īpaši izcelts. Tranzīts jau šobrīd veido 14% Latvijas IKP, un veiksmīgas sadarbības gadījumā ir visas iespējas palielināt šo rādītāju. Turklāt šobrīd kā Ķīnas valsts, tā privātās kompānijas aktīvi investē ārvalstīs, lai gan šajā ziņā ir kļuvušas ļoti izvēlīgas. Vienlaikus ir virkne pazīmju kas liecina – Latvija varētu būt interesanta Ķīnas investoriem, ja vien spēsim sevi attiecīgi pozicionēt. Piemēram, Ķīnas pārstāvjus varētu interesēt investīcijas ne tikai loģistikā, bet arī mašīnbūvē vai pārtikas rūpniecībā – šīs divas preču grupas veido būtisku daļu no Ķīnas importa.
Jāpiebilst, ka pasākumā rīkošana Rīgā nav tikai vienreizējs viesu pieplūdums, bet arī iespēja popularizēt Rīgu un Latviju gan kā tūrisma galamērķus, gan arī kā vietu, kur aizvadīt liela mēroga starptautiskas konferences un citus līdzīgus pasākumus. Tieši tāpat foruma norise Latvijā varētu būt papildus stimuls Ķīnas studentu interesei par Latvijas augstskolām, kura pēdējā laikā aizvien pieaug. Latvijas augstskolas studentiem no Ķīnas ir pieņemamas kā mācību maksas, tā izglītības līmeņa ziņā, un valsts papildus atpazīstamība šo interesi tikai veicinās.
Nevajadzētu gan arī ļauties pārmērīgam optimismam, jo šādu pasākumu rezultāti nav redzami “rīt ap pusdienlaiku”, iespēja tikties ar Ķīnas un citu valstu uzņēmējiem vēl ir jāpārvērš kontaktos un konkrētos sadarbības projektos, kas ir ilgstošs process. Tomēr iespēja ir dota, un atliek tikai to izmantot.