Debatēs K.Kariņš norādīja: “Lai atgūtu ekonomikas krīzes rezultātā zaudēto uzticību banku sistēmai, mums ir jāmeklē risinājums kā to stiprināt un pārveidot. Mūsu atbilde ir banku savienība. Tā ne tikai palīdzēs atjaunot uzticību, bet arī veicinās Eiropas ekonomikas attīstību.”
Banku savienības izveide palīdzēs arī novērst nākotnes krīzes un pasargās nodokļu maksātāju makus. “Pirmkārt, noguldītāji jutīsies droši. Arī bankas jutīsies drošas aizdot līdzekļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Un, ja kāda banka sastapsies ar nopietnām problēmām, kā tas nesen bija Kiprā, būs vienota prognozējama procedūra nevis katru reizi tā būs jāizgudro no jauna, lai dzēstu kārtējo ugunsgrēku,” runājot par ieguvumiem no vienotas banku savienības, norādīja K.Kariņš.
Plānots, ka banku savienības izveide balstīsies uz četriem pīlāriem: vienādas prasības visām ES bankām; vienota Eiropas banku uzraudzība; vienoti banku glābšanas un bankrota noteikumi; uzlabota depozītu garantiju sistēma. Likumdošana par vienotām prasībām visām ES bankām jau ir pieņemta un stāsies spēkā no 2014.gada. Eiropas Parlaments šodien atbalstīja virzību uz vienotu Eiropas banku uzraudzību, taču gala balsojuma par to plānots šā gada rudenī. Savukārt, Eiropas institūcijas vēl turpina darbu pie vienotiem banku glābšanas noteikumiem un uzlabotas depozītu garantijas sistēmas. Lai banku savienību izveidotu, būs nepieciešamas izmaiņas arī ES pamatlīgumā.
Banku uzraudzības mehānisms paredz pilnvaras Eiropas Centrālajai banka (ECB) tieši uzraudzīt aptuveni 150 lielākās Eiropas kredītiestādes, kuras veido 80% banku sektora. Pārējās kredītiestādes uzraudzīs nacionālie uzraugi. ECB varēs iejaukties visu banku darbībā, ja to uzskatīs par nepieciešamu banku sektora stabilitātei - apturēt bankas darbību, apstiprināt banku apvienošanu un pārdošanu, kā arī pasludināt to "ārkārtas" stāvokli. Valstis, kuras nav eirozonā varēs lemt par dalību šajā uzraudzības mehānismā. Uzraudzības mehānisms vāretu sākt darboties 2014. gadā. Ja Latvija nākamgad ieviesīs eiro, trīs Latvijas lielākās bankas nonāks tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
Krišjānis Kariņš strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.