Kas attiecas tieši uz Krieviju, kuru likumprojekta autori pievienoja tā dēvētās ļaunuma ass valstīm, tad jauno sankciju ekonomiskais efekts ir neskaidrs. Krievijas reālā ekonomika, atšķirībā no finanšu sektora, ir daudzkārt spēcīgāka, nekā pieņemts uzskatīt Rietumos, tāpēc būtisku kaitējumu tai nodarīt sankcijas nespēs pat tad, ja tiks izmantotas visas likumā ietvertās iespējas. Ir vērts piebilst, ka pašā Krievijā netrūkst aizstāvju viedoklim, ka sankcijas nāk tikai par labu valsts ekonomikai, jo liek tai mobilizēties, kā arī attīstīt tās tautsaimniecības nozares, kas līdz šim paļāvušās galvenokārt uz importu.
Jebkurā gadījumā cerēt, ka ar Krievijas ekonomisko izaugsmi bremzējošu sankciju palīdzību izdosies panākt šīs valsts politiskā kursa maiņu, ir samēra naivi, un ir maz šaubu, ka to apzinās arī amerikāņu kongresmeņi. Tas savukārt ļauj uzskatīt likumu par instrumentu iekšpolitiskajā cīņā pašās ASV starp Kongresu un prezidentu, turklāt pēdējais ir cietis stratēģisku sakāvi.
Šeit ir vērts atcerēties, ka ASV Konstitūcijā jautājums par to, kādos gadījumos prezidents ir tiesīgs rīkoties patstāvīgi un kādos ar Kongresa piekrišanu, ir traktēts visai izplūdušā formā. Šī iemesla dēļ milzīga nozīme ir politiskajai tradīcijai, kura savukārt ārpolitiku līdz šim ir atstājusi prezidentu ziņā. ASV vēsturē netrūkst pat karu, kas ir sākti bez formālas saskaņošanas ar kongresmeņiem, un, ja raugās no šāda viedokļa, tad prezidenta Trampa iespējas starptautiskajā arēnā šobrīd ir kļuvušas daudz pieticīgākas nekā nomācošam vairākumam viņa priekšteču Baltajā namā.
Tajā pašā laikā šāda situācija nenāk par labu pašām ASV, jo daudzos gadījumos kā ASV oponentiem, tā sabiedrotajiem vienkārši nav skaidrs, ar ko un par ko runāt un cik lielā mērā iespējams ticēt ASV pārstāvju teiktajam. Minētā nenoteiktība pavisam noteikti nepalielina ASV jau tāpat sagrīļojušos starptautisko autoritāti.
Tomēr pats paradoksālākais, ka prezidenta Trampa iespēju starptautiskajā arēnā ierobežošana nāk par labu prezidentam Trampam, jo noveļ no viņa atbildību, piemēram, par problēmām, kādas ASV likums par sankcijām var radīt Eiropas enerģētikas nozarei.
Tas nozīmē, ka ASV iekšpolitikā ir noslēgusies viena kauja, bet nepavisam ne karš, kas vispār jau nav iepriecinoša vēsts nedz ASV, nedz Eiropai.
zvirbulēns
par Nord Stream ne vārda
omg