Uzzinot, ka TV3 operators ir čalis, kas sen nav ticis sists un to pateicis neviens cits, bet gan Latvijas prezidents Andris Bērziņš, pārņem neērtības un kauna sajūta, taču ne jau par pašu runātāju, bet gan par visu šo augsto amatu kopumā.
Šāda klajas necieņas izrādīšana pret ceturtās varas, Latvijas mediju, pārstāvi nav izraujama no bēdīgā konteksta, kas aptver gan pārlieki ekskluzīvu automašīnu, gan nepamatoti dārgu dzīvokļu iegādi bijušajām valsts pirmajām amatpersonām. Tā vien šķiet, ka augstās varas nesēji par daudz pacēlušies virs zemes un pazaudējuši spējas neizskatīties nožēlojami. Pat ja Bērziņam nav gribējies šādi izpausties un incidentu viņš noslēdzis ar sirsnīgu atvainošanos, prezidenta rīcība vērtējama ļoti nopietni un tā nav mušas padarīšana par ziloni. Tas vienkārši ir uzbrukums žurnālistam, ceturtās varas pārstāvim, bez kuras normālas demokrātiskas Latvijas eksistence nav iedomājama. Labākais, ko varētu darīt Latvijas mediji, - kādus trīs mēnešus ignorēt jebkādas izpausmes no prezidenta puses. Lai dažam labam citu varas atzaru pārstāvim nevarētu ienākt prātā izturēties līdzīgi. Protams, var jau teikt, ka nekur nevienā pasaules valstī nav ideāla kārtība, taču tas nenozīmē, ka šādi rupji pārkāpumi būtu jāatstāj bez pienācīga novērtējuma. Latvijai ejams tieši pretējs ceļš - mūsu nelielās valsts izdzīvošana meklējama nevis vienkārši labas, bet gan iespējami vislabākās kārtības nodibināšanā. Diemžēl esošā un bijušo prezidentu rīcība neliek domāt, ka esam ceļā uz iespējami taisnīgākas valsts izveidošanu.
Ko lai atbild septiņdesmit gadu sasniegušai, vairāk nekā piecdesmit gadu medicīnā nostrādājušai medmāsai, kas vēlas saprast valsts politiskās «elites» pārspīlēto tieksmi pēc ērtībām? Tā patiesi ir neatbilstoša esošajai situācijai un nav samērojama ar valsts turības līmeni. Arī ar elementāru taisnīguma principu, kam nav nekā kopīga ar kreisiem uzskatiem jeb maldīgu vedinājumu uz vispārēju vienlīdzību. Un to derētu iegaumēt ne tikai prezidentiem vien, bet vispirms jau visai valdošajai koalīcijai kopā. Līdz šim nav pamanīts, ka pat Vienotības vadībā būtu personas, kam jēdziens «taisnīgums» šķistu svarīgs arī pēc vēlēšanām. No partijas un parlamenta neizraidītā deputāta Dzintara Zaķa gadījums to apstiprināja jo spilgti. Gribētos dzirdēt kaut vienu jēdzīgu pamatojumu arī Saeimas milzīgā auto parka pastāvēšanai, kam uzmanību pievērsis deputāts Guntars Viziņš. Diemžēl nav ticības, ka, uzzinājuši par deputāta «atklājumu», Saeimas vairākuma pārstāvji metīsies šo pārspīlējumu likvidēt. Visticamāk, pateiks, ka tie taču sīkumi vien ir un galu galā Vienotības vēlētājam citas partijas, par ko balsot, vienkārši nav. Taču ar šādu domu partijas «ideoloģiskajiem» vadītajiem tomēr nebūtu ieteicams aizrauties.