EM ir saņēmusi vēl trīs alternatīvos ierosinājumus elektroenerģijas tirgus sakārtošanai, kurus ignorējusi, tādējādi liekot domāt par atklātu AS Latvenergo interešu lobēšanu. SEN projekts ir visneizdevīgākais no alternatīvām, pavirši sagatavots un balstīts uz nepārliecinošiem argumentiem, kuri nav pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem, turklāt tas ir pretrunā Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktiem.
Zaudētāji būs gan mazie, gan lielie elektroenerģijas patērētāji
LAEF jau iepriekš uzsvērusi, ka, lai arī publiski EM apgalvo, ka SEN izstrādāts tieši trūcīgo elektroenerģijas patērētāju interesēs, tomēr pašas ministrijas nodokļa pamatojuma dati parāda, ka atbalsts mazturīgajiem samazināsies vismaz desmitkārtīgi – no 19,25 miljoniem latu uz 2,7 milj. latu gadā. Šai sociālajai grupai komunālo maksājumu rēķini pieaugtu par 40%. Tāpat arī pati EM atzīst, ka piedāvātais SEN par 15% palielinās siltuma tarifus vismaz 18 pilsētās un apdzīvotās vietās.
Tomēr LAEF uzskata, ka savu daļu atbalsta varētu nesaņemt arī lielie elektroenerģijas patērētāji, jo selektīva nodokļu aplikšana un atbalsta izmaksas nepieciešams detalizēti saskaņot ar Eiropas komisju (EK). Tā kā EM to līdz šim nav uzsākusi, tad var apgalvot, ka līdz 1.aprīlim, kas ir SEN ieviešanas termiņš, to izdarīt nav iespējams, tādēļ atbalstu nesaņems arī lielie elektroenerģijas patērētāji. Līdz ar to Latvijai draud tiesu darbi par nesaskaņota atbalstu koģenerācijām ar EK.
Bankrota draudi AER nozarei
EM informatīvajā ziņojumā ir daudz neskaidrības un nepamatotu apsvērumu. EM piedāvātie risinājumi nav balstīti uz nevienu ekonomiska rakstura pētījumu vai aprēķiniem. Pret šādu SEN redakciju iebildusi Labklājības, Tieslietu un Finanšu ministrija, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), NVO, neatkarīgie enerģētikas eksperti, uzņēmēji un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, norādot, ka visi EM minētie argumenti nodokļa ieviešanai ir īslaicīgam periodam, neatbilst patiesībai un ir valdības un sabiedrības maldināšana.
EM atteikusies ņemt vērā gan KPMG, gan Ekodoma veiktos pētījumus par SEN efektivitāti, jo tie ir pretrunā ar pašreizējo SEN ideju. SEN ieviešana draud ar AER nozares bankrotu, jo tas līdz maksātnespējai varētu novest līdz 300 AER nozares uzņēmumus un apdraudētu aptuveni 2500 darbavietas. Turklāt tas ietekmētu arī saistītās nozares, piemēram, lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību.
LAEF jau ziņojusi, ka SEN projekta izveidē nav izvērtētas visas ieteiktās alternatīvas un piedāvātie risinājumi projekta uzlabošanai. Būvmateriālu ražotāju asociācijas ieteikušas Austrijas modeli, FIDEA izceļ selektvitāti, bet LAEF piedāvājums ir samazināt valsts atbalstu AS Latvenergo TEC-2 daļai, kurai ir lielāks rentabilitātes līmenis. LAEF visas piedāvātās alternatīvas ir salīdzinājusi un izvērtējusi pēc NAP prioritāšu, budžeta, tautsaimniecības un sociālajiem kritērijiem, konstatējot, ka SEN projekts ir visneizdevīgākais no visām alternatīvām. Tādēļ federācija aicina iesaistītās puses turpināt diskusijās un apskatīt visas iespējamās alternatīvas elektroenerģijas tirgus sakārtošanai, lai rastu kompleksu ilgtermiņa risinājumu.