Latvietis Gunārs Rītiņš Zambijā skolas projekta ietvaros atrodas jau otro mēnesi. Gunārs atzīst - viņš sācis iedzīvoties.
Viņam un vēl vienai jaunietei - Jutai - no Latvijas ieviests nedēļas plāns - pirmdienās darbs vietējā slimnīcā - informēt grūtnieces par bērnu aprūpi un slimībām; otrdienās - konsultācijas par HIV un AIDS, kā arī darbs ar slimniekiem. Ik dienu vietējā klīnikā ierodas ap 100 cilvēku, tādēļ iestāde ir pārslogota. Trešdienās un ceturtdienās Gunārs strādā vietējā skolā un informē jauniešus vecumā no 14 līdz 21 gadam par veidiem, kā izvairīties no bīstamās infekcijas. Ceturtdienās un piektdienās Gunārs sniedz morālu atbalstu HIV pozitīviem cilvēkiem. Brīvdienas jaunietim paiet, gatavojoties nākamajai nedēļai un pat eksperimentējot virtuvē.
Stāstot par ikdienu, jaunietis uzsver - pirmskola nelielajā ciematā atgādina šķūni. "Skumji. Logu nav, tikai pāris caurumu sienās, kur gaismai izlauzties. Mācību materiāli arī nekādi. Ir vietējais, kurš bez maksas strādā kā skolotājs. Nenovērtējams cilvēks," stāsta Gunārs. Redzot visus apstākļus, brīvprātīgie nolēma palīdzēt - uz sienas uzgleznot krāsu tārpu, alfabētu un Āfrikas karti.
Gunāram, uzturoties Zambijā, visgrūtāk bijis pierast pie elektrības padeves pārrāvumiem. "Sākumā domāju, ka brīžos, kad pazūd elektrība, vietējie iet mājās, bet tā nebija - katrs veikals vai krogs iededza sveces un ugunskurus!" stāsta Gunārs.
Kā latviešiem klājas Zambijā, skaties fotogalerijā!