Latviešu brīvprātīgo darbs Zambijā

Fantastiski!

Es uzskatu, ka tas,ko Gunars un Juta dara ir lieliski. Skola ta skola un bizness ta bizness, bet sheit jaunieši stāsta kā nenomirt!!!! Un tas jau ir daudz. Vienmēr esmu domājis par loģiku-,mums, baltajiem, kuriem vispār nav malarija, ir daudzreiz vairāk sapratnes, kā no tās izvairīties, vai, kas tas vispār ir.Mums nav tik lielu draudu saslimt ar holeru,, vēdertīfu un visām tām entajām slimībām, kā arī HiV. Afrikā skaitļi vienkārši ir graujoshi un tas ir tikai oficiālais nummurs, kur nu vēl viss icebergs, par kuru pat nenorjaušam. Mums ir zināšanas, bet draudi daudz mazāki, viņiem nekā...tas ir nožēlojami:( mīļie, jaunieši, uz priekšu. Neguliet saulītē un nesauļojiet dibenu, bet palīdziet cilvēkiem izdzīvot! Ne visiem šādas misijas ir jādara, bet ir cilvēki, kuriem ir, un acīm redzami jūs esat pareizajā vietā, pareizajā laikā. Cīnās:)

Lai veicās, lai izdodās paveikt Lielus darbus! Ar patiesu cieņu un apbrīnu par šādu dzīves izvēli!

Taisnība jau savā ziņā Jums ir ''Esam dzīvojuši'', bet ne viss ko minējāt. Es nezinu kurā valstī esi/iet bijis/uši, bet kafiju jau nu gan no rītiem vienkārši cilvēki nevar atļauties, kur nu vel domāt, dzīvokļi, hm, ja varu atļauties to saukt pat dzīvokļiem, Zambijas vairākums cilvēku dzīvo pašu būvētas no zemes uztaisītu ķieģelu mājiņās ar salmu jumtiem, un mājā ir pietiekami sadzīves līdzekļi, bet ar pārtiku un pārapdzīvotību gan ir kā ir. Ir skumji te mums ar Eiropiešu acīm, bet ne ar Zambiešu, viņi dzīvo pozitīvi, neskatoties uz to ka valda nabadzība, viņi cīnās un dara, ja nav kaut kas, viņi atrod prasmes un dotības to paši uzmeistarot, vajag tikai galvu un vēlēšanos !

Malači jaunieši! Lai nepietrūkst izturības un cilvēkmīlestības!

pats skumjākais ir tas, ka lielākā daļa tur aizbrauc, nošausmīnās par apstākļiem, padzīvo eksptiskajā zemē, drusku palīdz, tad atgriežas un par to visu aizmirst... (sava veida eksotiskais tūrisms) Mēs (it ā) kā EIropa daudz ziedojam Āfrikai, tikai nav īstas kontroles, kas ar šiem ziedojumiem notiek - kur tie paliek, kā tiek izlietoti. Āfrikai būtu nepieciešama reālāka palīdzība - ko dod skola, ja pēc tam jaunietim nav darba/iespēju attīstīt biznesu. Jādomā, kā "iedot makšķeri un iemācīt ķert zivis", nevis tikai barot ar ziedojumiem (kuri bieži vien pat nesasniedz galamērķi). Āfrika ir pietiekami sarežģīta, ne vienmēr tur valdījusi tāda nabadzība. Tieši tāpēc jāizvērtē, kā palīdzēt labāk, lai nevis vairotu nabadzību un no ziedojumiem atkarīgos, bet palīdzētu celt dzīves līmeni.

ne vienu vien gadu Āfrikā. Apstākļi ir dažādi, tomēr traģiskā nabadzība, ko visur rāda, ir taisnība. Vienmēr silts, vienmēr svaigi, neparasti garšīgi augļi un saknes. Ja ģimenē ap 60 cilvēku ir viens, kas strādā, mēnesim tiek nopirkts rīsu maiss, kas katru dienu ir viņu pusdienas ar saknēm un zivīm. No rīta - obligātā kafija...Dzīvokļi tīri, bet, izņemot gultas, tur nav nekā. Līdzīgi kā Krimā, kur esam atpūtušies...