Varbūt izvietot īpašas ceļa zīmes ar zārka attēlu pirms tilta - brauc, ja gribi, bet rezultāts var būt... Vērtējot pārējo tiltu stāvokli_ Latvijas Valsts ceļu _speciālisti ir atzinušu, ka no 943 valsts autoceļu tiltiem 41% jeb 383 tilti ir sliktā stāvoklī, uz aptuveni 100 no tiem būtu jāierobežo satiksme.
Izbrīnu šāda informācija nerada, tomēr satraukumu gan. Vēl nesen šausminājāmies par Salu tiltu, kurā šobrīd daļēji ir veikti remontdarbi, un ceram, ka šogad tiks uzsākta ilgi gaidītā tilta rekonstrukcija. Pirms neilga laika pabeigti remontdarbi Ulmaņa gatves pārvadā, kurš pirms remonta bija īsts piemineklis ceļu traģiskajam stāvoklim Latvijā. Šobrīd pārvads ir saremontēts, tomēr cik ilgi autovadītāji riskēja ar savu spēkratu salaušanu, to šķērsojot. Vairāki autovadītāji pievērš uzmanību Deglava tilta bojātajām salaiduma šuvēm, kuras gan tika remontētas, tomēr kopējo pārliecību par Deglava tilta drošību vēl neizraisa. Šie ir vieni no pazīstamākajiem Rīgas tiltiem, tomēr katrā novadā var atrast tiltus ar līdzīgu vēsturi, kuri autovadītājiem nav droši. Vai tiešām visam ir jānotiek tikai sabiedrisko organizāciju un autovadītāju spiediena rezultātā? Iespējams spilgtākais sabiedrības iesaistes piemērs ir aktīvā pilsoņu rīcība, pieprasot ceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona remontu. Tikai pateicoties iedzīvotājiem, pat piketējot pie valdības nama, šis ceļš tika kaut cik salāpīts, un plānotie rekonstrukcijas darbi ir pārcelti no 2016. uz 2014. gadu.
Kopumā vērtējot ceļu stāvokli var teikt, ka puse autoceļu prasa tūlītējus rekonstrukcijas darbus. Šogad gan finansējums ceļu remontam ir piešķirts par 30% vairāk nekā aizvadītajā gadā, 250 miljoni eiro, un ceļus arī rekonstruēšot vairāk. Tikšot saremontēti 300 km valsts galveno ceļu, 400 km reģionālo un 400 km vietējo ceļu. Labi atceramies, ka pārejai no sabrukšanas novēršanas uz attīstību atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalsts statusam pēc ekspertu vērtējuma ir nepieciešami gandrīz 430 miljoni eiro (300 miljoni latu). Līdz tam gan vēl jāgaida, tomēr ejamais ceļš autovadītājiem ir labi zināms – viss akcīzes nodoklis par degvielu un visi ieņēmumi par ikgadējo automašīnas ekspluatācijas nodokli jānovirza ceļiem, nevis dažādu caurumu lāpīšanai. Normāla ceļu infrastruktūra valsts ekonomiskajai izaugsmei ir daudz nepieciešamāka nekā kāda it kā šobrīd aktuāla, tomēr ilgtermiņā mazsvarīga vajadzība. Maksimāli jāizmanto ES fondu piešķirtās iespējas. Tajā pat laikā jānodrošina atbilstoša kvalitāte, kas sākas ar iepirkumu organizēšanu un beidzas ar celtnieku doto garantiju par saremontētā tilta vai ceļa kvalitāti vismaz piecus gadus pēc darbu pabeigšanas. Vērtējot labāko iepirkumu, ir jāpārtrauc kā svarīgāko un izšķirošo kritēriju izvēlēties zemāko cenu, nemaz neizvērtējot vai par tādu summu darbus ir iespējams veikt.
Tilti un citi ceļu infrastruktūras elementi ir valsts ekonomikas asinsvadi, kuru efektīva darboties spēja nodrošina izaugsmi, savukārt šāda asinsvada aizsērējums var nodarīt lielu postu valsts ekonomikas veselībai. Nedrīkst aizmirst, ka kvalitatīva ceļu infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem satiksmes drošības priekšnoteikumiem. Labi zinām, ka aizvadītajā gadā pieauga bojāgājušo skaits, un viens no iemesliem bija tumšajam gada laikam neatbilstoša ceļu infrastruktūra. Ceram, ka nesen izveidotais Autoceļu kompetences centrs dos solīto ieguldījumu – starptautiski atzītus slēdzienus, autoceļu tehniskā stāvokļa un būvdarbu kvalitātes profesionālu novērtējumu. Arī plānotajiem tehniskās uzraudzības līdzekļiem jāpanāk, ka turpmāk atkal ik gadu samazinās bojā gājušo skaits, lai arī Latvija varētu 2030. gadā būt to valstu vidū, kuras ir izpildījušas ANO satiksmes drošības desmitgades uzdevumu – kopš 2010. gada par 50% samazināt ceļu negadījumos bojā gājušo skaitu.