Intervijā žurnālam Kapitāls uzņēmējs uzsver: "Viena lieta ir tas, ko ieraugām statistikas datos, bet gluži cita - aplūkot lietas konkrēti. Piemēram, salīdzināt Latviju un Norvēģiju nebūtu īsti korekti, jo atšķirības labklājības līmenī un ienākumu apjomos ir ārkārtīgi lielas. Taču tajā pašā laikā, ja man būtu jāsalīdzina tikai efektivitāte, neesmu drošs, vai arī šajā ziņā Norvēģija būtu soli priekšā."
Viņš skaidro, ka ceļi, kā nonākt pie efektīviem risinājumiem, ir dažādi. Norvēģijas gadījumā bieži ir situācija, ka procesi rit ārkārtīgi ilgi, lēni, darbadiena ir stipri īsāka un šīs darbadienas laikā nereti tiek izdarīts gaužām maz - piemēram, pretstatot līdzīgu darbu Latvijā.
"Tādēļ nepiekrītu apgalvojumam, ka Latvijā būtu lielas, fundamentālas problēmas ar efektivitāti. Problēmas drīzāk rada nepilnības plānošanā, sistemātiskas pieejas trūkums, kā arī tas, ka trūkst spējas katru reizi censties uzlabot savas darbības, kas varētu pievienot papildu vērtību, ne vienmēr izdodas atteikties no kādiem, iespējams, gluži liekiem soļiem, neizdodas neskriet pašas skriešanas pēc, bet darīt to mērķtiecīgi un plānveidīgi. Šajās jomās Latvijā gan varētu uzlabot efektivitāti," norāda Āboltiņš-Āboliņš.
Latvijas specifika ir arī apstāklis, ka tā ir visai neliela valsts patērētāju skaita ziņā. Kā skaidro Latvijas Balzama vadītājs, esam sākuši no tā attīstības punkta, kurā esam bijuši uz sevi vērsta, slēgta ekonomika. Tātad sākotnēji, lai uzņēmēji spētu strādāt ar savu vietējo tirgu, tik un tā ir jāveic fiksētie ieguldījumi - gan kā tiešās investīcijas, gan jānodrošina minimālais cilvēku skaits ražošanas uzsākšanai. Tikai pieaugot ekonomikas atvērtībai un vairāk strādājot uz eksporta tirgiem, pamazām kļūstam arī iekšēji efektīvāki.
Kā akcentē Āboltiņš-Āboliņš, Latvijas Balzama gadījumā trīs ceturtdaļas produkcijas iet uz eksporta tirgiem. Līdz ar to kompānijai ir vienkāršāk būt efektīvākiem nekā, piemēram, mazam uzņēmumam. Tomēr tautsaimniecībā lielu īpatsvaru veido mazie, uz iekšējo tirgu vērstie uzņēmumi.
"Ja aplūkojam kopējās makroekonomiskās tendences, redzams, ka eksporta līmenis Latvijā stabili pieaug. Līdz ar to aug arī mūsu konkurētspēja. Mainoties uzsvariem, atkarībā no tā, vai mūsu darbības ir uz iekšējo vai ārējo tirgu vērstas, izmaiņas var iestāties ļoti strauji. Es ticu Latvijas uzņēmumu spējai veiksmīgi konkurēt Rietumu un Austrumu tirgos. Šeit ir lielisks potenciāls uzņēmējdarbības attīstīšanai, arī vide ir sakārtota," norāda uzņēmējs.