Latvijas Krievu kopiena cer panākt nepilsoņu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās

LKK ir trīs galvenie darbības virzieni, kuri fiksēti organizācijas oficiālajos dokumentos, - krievu valoda, ticība un kultūra. "Mēs iestājamies par to, ka krievu valodai Latvijā jāļauj brīvi funkcionēt visās jomās, tas nomierinātu sabiedrību. Mums nav pieņemami, ka krievu valodai Latvijā kopš 2001.gada janvāra ir noteikts svešvalodas statuss. Pēdējo 200 gadu laikā teritorijā, kurā izveidojās Latvijas Republika, tā nekad nav bijis. Arī krievu kultūra ir tradicionāla šajā teritorijā. 1993.gadā 290 000 krievu mantoja Latvijas pilsonību no saviem vecākiem, tātad krievu valoda un kultūra te nav sveša," uzsvēra LKK prezidents.Veidojot LKK, daudz ticis diskutēts par ticības jautājumiem, tomēr beigās nolemts, ka kopiena iestāsies pirmām kārtām par pareizticību, kaut arī krievvalodīgie tikpat labi var būt citu reliģisko konfesiju biedri. Joprojām aktuāls jautājums ir pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku un Lieldienu svinēšana, ko Saeima aizvien nav iekļāvusi atzīmējamo dienu kalendārā, atzīmēja Sokolovs. "Atliek cerēt uz pašvaldību un privāto uzņēmēju atsaucību," viņš piebilda.LKK prezidents arī sacīja, ka Krievu kopienai nopietnas bažas rada valdības vēlme tuvākajos gados visās valsts un pašvaldību dibinātās mācību iestādēs pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. "Šaubos, vai tā būtu labākā dāvana Latvijas valstij simtgadē. Varbūt lietderīgāk ir atgriezties pie 1918.gada pieredzes, kad tika nodibināta Latvijas Republika, kā arī pie valodas likuma, kāds bija spēkā 20.gadsimta 30.gados. Tajā ne vācu, ne krievu valodai nebija svešvalodas statusa. Tagad neviens neprasa, lai krievu valodai Latvijā būtu otrās valsts valodas statuss, bet to nevar arī uzskatīt par svešvalodu," uzsvēra LKK prezidents."Mēs apzināmies, ka demogrāfiskā situācija pasliktinās, skolēnu skaits sarūk un turpināt uzturēt visas lielās skolu ēkas ne vienmēr ir ekonomiski iespējams. Bet, ja tiek slēgta latviešu skola, mēs apzināmies, ka to atkal varēs atvērt, ja pēc kāda laika demogrāfiskā situācija uzlabosies. Krievu skolu no jauna neatvērs, jo tās statuss nav skaidrs," piebilda Sokolovs.LKK ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā - tā reģistrēta 1993.gada 5.martā. Patlaban LKK sastāvā ir 13 struktūrvienības, kas ir patstāvīgas juridiskas personas. Krievu kopienas darbojas ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī. Biedru skaits kopumā ir no 5000 līdz 8000. LKK valdei ir lielākoties koordinējošas funkcijas, tā nevada dalīborganizāciju ikdienas darbu. Kopienas sastāvā ir cilvēki, kuru uzskati daudzos jautājumos būtiski atšķiras.