Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Latvijas Neredzīgo biedrība: Titrēšana ir galīgi garām!

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
George
G
Jan RybczyńskiTak biorąc na logikę, to każdy serwis dla ktf3rego nie jteesm targetem, jest dla mnie bez sensu i dla mnie mf3głby nie istnieć np. takie portale dla kobiet (w końcu jteesm facetem), albo inne rzeczy ktf3re mnie nie interesują.Tobie te funkcje nie są potrzebne, dla mnie są zbawieniem, tym na co czekałem od bardzo dawna. Chyba nie ma sensu tu porf3wnywać kto ma rację? To są osobiste potrzeby i preferencje, ot co.Co do ogromnej bazy użytkownikf3w Fejsa kontra G+, na te sam temat toczy się dyskusja na G+ i zabrałem niej głos pisząc tak:Wyciąganie ilości użytkownikf3w jako argumentu jest nie na miejscu. Facebook jest ile lat w sieci? G+ otworzył się właśnie dzisiaj. Nawet jeżeli samo otwarcie nie miało by przysporzyć G+ ani jednego użytkownika więcej, nie można mf3wić o tym w ten sposf3b już dzisiaj, jedynie z perspektywy, patrząc wstecz, a nie wprzf3d :)Jeśli porf3wnujemy ilość użytkownikf3w serwisu ktf3ry istnieje od lat i jteesm liderem w swojej kategorii, do serwisu ktf3ry otworzył się kilka godzin temu, nie uwzględniając takich czynnikf3w, jak właśnie czas istnienia itd. to z tego punktu widzenia każdy nowo powstały serwis będzie milion razy gorszy, od serwisu istniejącego od dawna, choćby ten pierwszy był technlogicznie jak Star Trek, a ten drugi technologicznie wyglądałby jak strony z lat 90.Podsumowując, jakim cudem jakikolwiek serwis, zrobiony przez kogokolwiek miałby zdobyć tylu użytkownikf3w wciągu niecałych 90 dni istnienia na zaproszenie i kilku godzin pełnej otwartości, jak serwis będący absolutnym liderem i istniejący w sieci od 7 lat? To jak marudzić, że dziecko w wieku kilku miesięcy zawiodło rodzicf3w, bo jest słabsze i mniej rozwinięte od swojego starszego brata, ktf3ry chodzi do szkoły. Gdzie tu sens, gdzie logika? | </a>
Johanna
J
I agree with Isaac that this piece is extensive and ceemrphonsive in explaining Wendt's viewpoint with regards to the fundamental structure of anarchy. I find that Wendt's writing itself is, as Krasner points out in his piece Wars, hotel fires and plane crashes reflective of a more Lockean as opposed to Hobbesian view of state interaction. That is to say that states see eachother as rivals as opposed to enemies (Krasner, 2000: 135). This viewpoint may indeed hold in specific situations but it is the motivation of normative values with which I must take issue. Apart from the empirical issue of measuring what exactly a norm' is, let alone the extent to which such a value might influence political interactions, it is the comparison of material motivation with these perceived endemic value systems that appear to devalue the constructivist theory. I must agree with Krasner in arguing that though norms may exist to steer some states in some situations, these norms are weak and often overpowered by more constraining material threats. The obvious example of this is nuclear weapons, which is evident in the interaction between the USA and Iran. Whether these states are motivated by desire for deterrence or are locked in a security dilemma, it is certain that weak normative ideals of liberte9, e9galite9 et fraternite9' or even appropriateness, so often embodied by the USA domestically, are overridden by the fear of attack and certain destruction. In spite of little to no evidence of an attempt by Iran to build a WMA, the USA continues posturing and threatening with Iran also doing its best to be perceived as a state to be reckoned with. This in itself could be used as an argument for anarchy as an unalterable structure. Perhaps the converse could be argued that if actors were aware of their ability to make what they can of anarchy such issues of security and deterrence would be less significant. I am however, extremely skeptical of this given the logic of Thucydides which has remained enduring for thousands of years; The strong do as the like and the weak suffer what they must .
lauciniece
l
Ja jau neredzīgie neredz titrus, vai tad viņi filmu redz? vai viņiem nav vienalga, jo neko jau tāpat neredz. Bet nedzirdīgie gan redz, un izlasīt titrus arī var... Bet ja filmas tulkojumu lasa pasternaka- Kalniņa, nu tā Katrīne, tad cilvēks ar mazliet sliktāku dzirdi neko nesaprot, jo viņas dikcija ir zem katras kritikas ( tāpēc laikam arī teātrī vairs neņem) un orģinālo tekstu arī nevar dzirdēt, jo visu laiku murmuļo virsū. Tur nu noteikti derētu titrēšana. Negribi lasīt, tad vismaz oriģinālo valodu dzirdētu...
Alise Ozola
A
Ir jābūt izvēles iespējām - ja vēlos klausīties oriģinālvalodā, lasu titrus; ja nevēlos lasīt titrus - pārslēdzu valodas. Kaut kas tamlīdzīgs ir dažos kanālos. Tikai izvēle nav īstā: ir tikai angļu - krievu valoda, bet subtitru nav vispār. Taču būtu jābūt. Būtu labi skatītājiem un darbiņš tulkotājiem.
jana
j
Un ko zviedru neredzīgie saka par filmu titrēšanu, ja tur tā ir normāla lieta?
aradhana
a
Vislabāk būtu mākslinieciski augstvērtīgas filmas titrēt, lai saglabātu oriģinālo valodu un aktieru balss intonācijas, seriālus un citus draņķus dublēt, lai cilvēki, tos skatoties, vienlaikus var strādāt rokdarbus vai darīt ko citu (sieviešu, kuras pie televizora ada, ir patiešām daudz, stipri vairāk nekā neredzīgo), bet vienkāršu audiotulkojumu nelaist filmai pa virsu NEKAD - jo valodas pratēja izjūtas, to klausoties un oriģinālo tekstu tikai knapi nojaušot, ir neapskaužamas. Vairākumā tomēr ir to, kuri prot abas - gan angļu, gan krievu valodu, pieņemu, ka arī starp neredzīgajiem.
&amp;omega
&
Neredzīgie skatās filmas?! Nez, ko viņi tur redz?
eu!
e
Hallo, kur ir Nedzirdīgo savienība! Mums informācija balstās uz redzi, un mēs titrus lasām! Kopš arī LNT vairs netitrē jaukās filmas, viss.... :( Palikuši tikai krievu seriāli, kurus vēl titrē. Domājiet tak par mums arī, lūdzu!
DVD
D
Bet neredzīgie taču pašas filmas nemaz neredz, tikai dzird sarunas un trokšņus, viņiem taču ir speciāla bibliotēka ar DVD, kur viss ieskaņots, gan grāmatas, gan filmas.
Fakts
F
Nu, nu neredzīgo it nemaz nav vairāk! Latvijā ir 30 000 cilvēku ar dažādas pakāpes dzirdes traucējumiem un tikai 12 000 cilvēku ar redzes traucējumiem!
mazjuksis
m
kurlmeemajiem galiigi garaam ir ieskanjoshana
borcinsh
b
kauns LV ! ... "kaut kada" ... Vaacija rada visus raidijumus franchu 5 kanalu TIKAI (!) ar vaacu titriem ! vairakie filmi - vispar nak ar 2-ru ton-kanalu PRIEKSH NEREDZIGIEM ! velreiz: kauns !!!
nasca
n
Neatbalstot ideju par tulkotā teksta uzrunāšanu oriģinālam, taisnības labad jāatzīst, ka vācu kanālos amerikāņu filmām ir audiotulkojums nevis titri.
  • 0
  • 0
NEDZIRDĪGAIS
N
Neaizmirstiet, ka ir arī nedzirdīgi cilvēki, kuri bez subtitriem nevar filmas skatīties, bet neredzīgie klausoties ārzemju filmas, var iemācīties svešvalodu. Interesanti, kā neredzīgie redz filmas ?
duda
d
nu un ko tad viņiem visu laiku tikai ziņas klausīties? tika teikt,s ka ir daudz vājredzīgie.
  • 0
  • 0
hmmm
h
Labs jautājums, kuru neviens neiedomājās uzdot (līdz 21.03)
  • 2
  • 0
@
@
Latvijā nedzirdīgo un vājdzirdīgo ir 3x vairāk. Neredzīgie to, protams, neredz - nezina.
par latvisku Latviju
p
zinu valodas un man pie kājas gan titri, gan tulkošana, turklāt tv nemaz neskatos BET! Latvijas valsts kanālos visām filmām un VISĀM 100% pārraidēm jābūt latviešu valodā, ar titriem latviešu valodā - nedzirdīgiem; angļu, krievu, ķīniešu, somāļu un bengāļu - pērciet sev kartiņas, satelītus un skatieties vemdami! pietiek visādiem pietuka krustiņiem un aplaudisemangas dipitatoriem izvarot valsti un valodu!
&gt;&gt;&gt;Nu
&
Labāk savu gara bagātību demonstrē tautsaimniecībā, nevi lūrot televizoru oriģinālvalodā
  • 1
  • 0
Nu
N
Piekrītu pr pārraidēm, bet dublēt filmas gn liecina par gara nabadzību.
  • 1
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē