Lektore: Mikrouzņēmuma nodoklis nav instruments būtiskai budžeta ieņēmumu palielināšanai

 Kā nākamais ierobežojums mazajai uzņēmējdarbībai, pie kam ar graujošāku efektu, tiek minēta mikrouzņēmumu nodokļa likmes pakāpeniska palielināšana no 9% uz 15%. Polemikā presē šī nodokļa likme tiek salīdzināta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet tiek piemirsts apliekamais objekts minētajiem nodokļiem, kas ir būtiski atšķirīgs. Mikrouzņēmumu nodokļa gadījumā tas ir apgrozījums, bet uzņēmumu ienākuma nodoklim tā ir peļņa, tas nozīmē, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek noteikts, neņemot vērā izdevumus, un nav saistīts ar peļņas aprēķinu. Salīdzināt nodokļu likmes šādā gadījumā ir nekorekti. Bet varbūt ir vērts parēķināt samaksātā uzņēmuma ienākumu nodokļa īpatsvaru pret uzņēmuma neto apgrozījumu? Kā nākamais arguments tiek minēti nelielie sociālie maksājumi par darbinieku algām, bet vai minimālās algas gadījumā tie ir būtiski lielāki? Reāli starpība ir tikai par dažiem latiem. Jāpiezīmē, ka minimālo algu valstī arī nav paredzēts būtiski palielināt nākamajā gadā, lai tā tuvotos Eiropas valstu vidusmēra līmenim. Uz mikrouzņēmumu nodokli nav jāskatās kā uz instrumentu, kas būtiski palielinās nodokļu ieņēmumus budžetā, bet drīzāk kā uz valsts sociālu pabalstu, kuru ir iespējams iedzīvotājam pašam iegūt, veicot saimniecisko darbību. Īpaši svarīgi tas ir no galvaspilsētas attālākos reģionos.   Veidojot nodokļu likmes, ir svarīgi tās harmonizēt ar tuvākajām kaimiņvalstīm, lai neveidotos krasas atšķirības, kas nelabvēlīgi atsaucas uz mūsu valsts mazo biznesu. Tieši mazajam biznesam labvēlīga nodokļu vide var "noturēt" ekonomiski aktīvos iedzīvotājus valstī. Nodokļu izmaiņas, it sevišķi to likmju mainība, ir jāsagatavo un ilgstoši jāizdebatē tajā uzņēmējdarbības sektorā, kuru tās būtiski ietekmē. Šādi sagatavošanās procesi mazina iedzīvotāju nedrošību un veicina ticību, pārliecību valsts ieinteresētībai virzīt uzņēmējdarbības vidi labvēlīgā gultnē.