Lībiņa-Egnere: Atklāts balsojums par Satversmes tiesnešiem veicinās uzticību Saeimai

"Argumentiem, kādēļ kandidāts ir vai nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu, jābūt publiskiem, pretējā gadījumā rezultāts ir atkarīgs nevis no atklātās debates un iztirzātajiem jautājumiem, bet no kandidātiem un arī sabiedrībai nesaprotamiem un neskaidriem apsvērumiem," skaidro deputāte. "Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu. Latvijas pieredze rāda, ka aizklātā balsojuma rezultātā netika ievēlētas vairākas profesionālas, augsti vērtētas personas, piemēram, Jānis Maizītis, kurš aizklāta balsojuma dēļ netika iecelts Ģenerālprokurora amatā. Tādēļ ir nopietni jāapsver atteikšanās no aizklātas balsošanas personāliju jautājumos, lai paaugstinātu tautas uzticību ne tikai likumdevējam, bet arī tiesu varai, tādējādi stiprinot Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts reputāciju."Jānorāda, ka nākamā gada pirmajā pusē beigsies divu Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš un līdz ar to ir svarīgi, lai jau šobrīd šis jautājums ir sakārtots tieši mūsu valsts un Satversmes tiesas reputācijas dēļ," lēmuma aktualitāti uzsver Inese Lībiņa-Egnere.Saeima atklātā procedūrā jau vairāk kā gadu ieceļ vai apstiprina amatā pārējās tiesu varas amatpersonas. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, Reformu partija uzskatīja, ka nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē, lai arī Satversmes tiesas tiesneši tāpat kā citas tiesu varas amatpersonas tiktu ievēlēti atklātā procedūrā. Tāpat Saeima atklātā procedūrā vēlējusi gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPL) padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un locekļus, gan Valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas.