"Pilnībā nav saprotami, izskaidrojami un šķiet aizdomīgi šodien pielietotie soļi, metodes un forma, jo uzņēmuma vadība līdz pat šīs dienas rītam ir sadarbojusies un sniegusi visu informāciju, neviens no uzņēmuma vadības nav pametis valsti un neslēpjas, līdz ar ko vispār nav saprotams, kāpēc šodienas kratīšanā ir tikusi piesaistīta pretterorisma vienība "Omega"," teikts uzņēmuma paziņojumā.
"Liepājas metalurga" vadība izsaka nožēlu, ka Latvijā strīds starp diviem komercsabiedrības akcionāriem tiek risināts, izmantojot tiesībsargājošo iestāžu neadekvātas metodes, par ko atvainojas visiem uzņēmuma partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām.
Jau ziņots, ka kriminālprocesa gaitā, kas sākts saistībā ar iespējamu AS "Liepājas metalurgs" vadības noziedzīgu rīcību, Valsts policija (VP) šodien veikusi 14 kratīšanas, preses brīfingā pastāstīja VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis.
Viņš informēja, ka pagaidām kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, nav arī neviena aizturētā, taču cilvēki tiek pratināti. Gudermanis pratināmo vārdus un skaitu nenosauca, taču neizslēdza, ka aizturētie vai aizdomās turētie var parādīties. "Tas nekad netiek izslēgts," uzsvēra Gudermanis.
Kratīšanas veiktas Rīgā, Liepājā un Jūrmalā. Rīgā kratīšana veikta uzņēmuma pārstāvniecībā. Gudermanis ne apstiprināja, ne noliedza, vai izmeklēšanā iesaistījies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. KNAB pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA teica, ka patlaban saistībā ar "Liepājas metalurgu" birojs nav veicis nekādas darbības un pārbaudes.
Kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti, tostarp datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība "Omega". Specvienības kaujinieki piesaistīti, nevis lai "veidotu šovu", bet nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu, piebilda Gudermanis.
Viņš atzina, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus solīt nevar. ENAP lietas izmeklēšanā sadarbojas ar ārvalstīm, taču netiek atklāts, ar kurām. Policija arī sadarbojas ar Valsts kasi un vērtē uzņēmumā veiktā audita rezultātus.
ENAP priekšnieks apstiprināja, ka kriminālprocess, kurā patlaban notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, sākts pēc "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma pagājušā gada augustā. Izmeklēti tiek iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā.
Ņemot vērā, ka situācija ap uzņēmumu ir pietiekami jutīga - gan no ekonomiskā, gan sociālā viedokļa Liepājas pilsētai -, ENAP izmeklētājiem ir "gana liels morāls slogs", ņemot vērā šos blakusapstākļus. Tajā pašā laikā tas nevar un nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas kvalitāti un pieņemtos procesuālos lēmumus.
Kā ziņots, likumsargi šorīt bija aizzīmogojuši "Liepājas metalurga" izpilddirektora Leona Ptičkina kabineta durvis, aģentūrai LETA apstiprināja Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.
Viņš pastāstīja, ka ap plkst.8 gājis pie izpilddirektora un redzējis, ka viņa kabineta durvis aizzīmogotas un pie tām stāv vairāki cilvēki. "Es viņiem neko neprasīju. Neviens nebija uniformā un man neko neprasīja. Es nogāju lejā un prasīju apsardzei, kura man atbildēja, ka ir tiesas lēmums veikt kaut kādas darbības. Par citu neko nezinu, taču drīzumā iešu skatīties, kas notiek, jo man cilvēki prasa," norādīja Grava.
Arodbiedrības biedri notikušo plašāk pārrunāt plāno ceturtdien. "Lemsim, ko darīt tālāk," uzsvēra Grava, kuram arī rīt paredzēta tikšanās ar Terentjevu.
Jau ziņots, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē krimināllietu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar "Liepājas metalurgu". Šīs lietas ietvaros policija šodien veikusi kratīšanas "Liepājas metalurga" vadības dzīvesvietās un darba kabinetos.
Portāls "pietiek.com" iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu "Liepājas metalurga" vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā - jau kopš 2003.gada. Portālam zināms, ka policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažādu veidu finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču "bagātinājuši" "Liepājas metalurgu"' kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu "izpumpēšanas" veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem - fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošus latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus ''Liepājas metalurgs'' savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.
Tāpat ievērojami līdzekļi "izpumpēti", izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos iegādājies ''Liepājas metalurgs'', taču jau par būtiski augstākām (starpība - 20 līdz 30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats ''Liepājas metalurgs'' šo iespējamo peļņu nav saņēmis.