"Piemēram, gāzes tarifi nav mainīti kopš 2008. gada, proti, nav mainījusies apstiprinātā tarifu tabula. Taču piemērojamie tarifi mainās atbilstoši gāzes tirdzniecības cenai, kas šo gadu laikā ir piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus," sacīja V. Lokenbahs.
Viņš norādīja, ka pamatprincips, apstiprinot tarifus, ir tāds, ka izmaksām ir jābūt ekonomiski pamatotām. "Attiecībā uz lielajiem pakalpojumu sniedzējiem jāatceras, ka tiem ir pienākums rīkot iepirkumus. Tāpēc skatāmies, kā tas ir veikts. Piemēram, siltumapgādē pērn esam nodrošinājuši vairāk nekā 1,5 miljonu latu ietaupījumu," uzsvēra V. Lokenbahs.
SPRK vadītājs siltuma maksas samazināšanu redz māju siltināšanā, jo laika apstākļus ietekmēt nevar. Arī politisku kļūdu dēļ Latvijā ir izveidojusies absurda situācija, ka, pārņemot dzīvokļus no kredītņēmējiem, var nemaksāt par siltumu. Tādējādi rodas nihilisma pazīmes, jo daļa uzskata, ka var vienkārši nemaksāt, taču tādējādi problēmas tikai palielinās, atzina V. Lokenbahs.
"Siltuma tarifs ir noteikts par vienu siltumenerģijas vienību, bet pie lieliem mīnusiem, lai sasildītu mājokli, ir nepieciešams daudz vairāk siltuma. Rīgā siltuma tarifs ir viens, taču rēķini iedzīvotājiem dažādās mājās atšķiras. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik lietderīgi varam novadīt siltumu. Es nezinu, kam ir jānotiek, lai cilvēki saprastu, ka atbilde ir māju siltināšanā," uzsvēra SPRK vadītājs.