Neilgi pēc A.Bērziņa ievēlēšanas prezidenta amatā ielās varēja redzēt diezgan lielu skaitu cilvēku, kuri jau tobrīd prasīja pēc viņa demisijas. Daudziem bija nojausma, ka šis cilvēks neder prezidenta amata pienākumu pildīšanai, atceras D.Melbiksis.
“Jāatzīst, ka man vismaz radies priekšstats, ka vairāk nekā gada laikā prezidents to tieši ir arī pierādījis. Neskatoties uz to, ka eksperti mēdz reizēm runāt, ka prezidenta amats pats par sevi veido cilvēku, es gan vairāk sliektos uz pretējo, ko teikusi Baraka Obamas sieva, ka patiesībā tas prezidenta amats ir parādījis, kāds tad īsti Baraks Obama ir. Es domāju, ka šis vairāk nekā gads ir parādījis, kāds Bērziņš ir.”
Masu mediju pārstāvji 1.septembrī varēja redzēt, kāds prezidents ir attiecībās ar žurnālistiem, demonstrējot, ka viņš negrib vai nespēj tikt galā ar situāciju, kad gaišā dienas laikā publiskā vietā kāds vēlas viņu filmēt, teic D.Melbiksis. “Tā vietā, lai vienkārši pieklājīgi palūgtu, ka varbūt viņu nevajag filmēt, diezgan rupjiem vārdiem tika uzbrukts TV3 žurnālistam un TV grupai.”
Tāpat žurnālists norāda, ka prezidentam trūkst retorikas prasmju, ko pierādījusi jau pati pirmā intervija Latvijas Radio. Tas, kā norāda Melbiksis, nebūtu tik katastrofāli, ja sabiedrība redzētu izaugsmi, kā tas bijis iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera gadījumā. “Ļoti neveikli izteikumi bijuši cits pēc cita un citāti ir savākušies. Piemēram, nākamajam SAB priekšniekam ir jābūt Latvijas latvietim. Pēc tam viņš vēl ar smīnu piebilst – “jūs jau saprotat, ko es domāju.” Ja mēs paraugāmies, kas tad ir pašreizējais SAB priekšnieks - nu jā, gluži nav Latvijas latvietis. Un tad ir jautājums, ko prezidents īsti ar to domājis?”
Prezidents par sevi atstājis arī noguruša cilvēka iespaidu, ko iespējams novērot teju visos publiskos pasākumos – A.Bērziņš ir pilnīgs pretstats kaut kādai spējai iedvesmot un uzmundrināt cilvēkus. Turklāt izskatās, ka A.Bērziņš nemaz tā pa īstam nevēlas pildīt prezidenta pienākumus un visu laiku jūtas neērti, norāda žurnālists.
“Es vienmēr esmu domājis, ka prezidentam ir svarīga funkcija grūtos, svarīgos brīžos kaut kā nāciju saliedēt, pateikt cilvēkiem kaut ko tādu, kas viņus nomierina. Ja sabiedrībā notiek šķelšanās, tad viņš tās dažādās puses saved kopā. Mums ir bijuši momenti vairāk nekā gada laikā, kad nav bijis tik viegli. Viens no tiem, protams, bija valodu referendums, kur, kā mēs atceramies, prezidents neko lāgā īsti nevarēja pateikt. Neatkarīgi no tā, kurš kurā pusē, saspringums un spriedze sabiedrībā bija un tajā brīdī tomēr vajadzēja prast nākt ar tādu paziņojumu, uzmundrinājumu, kas to visu apvienotu. Tas nenotika,” pauž D.Melbiksis.
Pēdējā prezidenta neveiksme bija statistikas datu, kā arī žurnālistu izpētītā par nabadzību un sociālo nevienlīdzību Latvijā noliegšana, kas, kā norāda D.Melbiksis, bija “nesmuki un aroganti”. Viņš atgādina, ka vairāki akadēmiskās vides pārstāvji pēc tam pauda - lai gan neviena statistika nav perfekta, tā tomēr parāda zināmas tendences.
“Prezidentam nav šīs retoriskās prasmes, nav izpratne par situāciju Latvijā, nav arī vēlmes izprast, kas notiek ārpolitikā, kas ir Latvijai svarīgi. Vienīgais, ko viņš daudz maz sakarīgi kādreiz ir pateicis, ir par ekonomiku un bankām. Tas ir arī vienīgais. Es teiktu, ka tāda liela, bāla un nevarīga neveiksme, kuru vajadzētu kaut kādā veidā labot,” uzskata D.Melbiksis.