"Man šķiet, ka Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa nesaprot, kas ir EDSO rekomendācijas. Varbūt viņa domā, ka VL-TB/LNNK ir autoritatīvāka organizācija?" retoriski vaicā eiroparlamentārietis.
Mirskis atgādina, ka EDSO rekomendāciju pamatā tiek sagatavoti daži Eiropas Parlamenta dokumenti. "Nav jēgas ākstīties un izlikties, ka esat kurli un akli. Tika sniegts precīzs un nepārprotams EDSO signāls - bez šķēršļiem un nosacījumiem piešķir pilsonību visiem Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušiem."
Mirskis apņēmies jau tuvākajā laikā tikties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu, lai informētu viņu gan par EDSO rekomendācijām Latvijai, gan par "nekaunīgo Latvijas varas bezperspektīvo pozīciju", aģentūru LETA informēja deputāta asistents Vladimirs Romančenko.
Eiropas Parlamenta deputāts nosūtījis arī atklāto vēstuli Āboltiņai, kurā pauž cerību, ka viņa "nekritīs līdz galējam nacionālismam un netraucēs acīmredzamām un visai Latvijas sabiedrībai ļoti svarīgām izmaiņām likumā par pilsonību, kurā visiem nepilsoņu bērniem, dzimušiem pēc 1991.gada 21.augusta, bez šķēršļiem jāpiešķir pilsonība, un, bruņojoties ar EDSO rekomendācijām, varēs novērst starpetnisku attiecību pārspīlējuma jaunu vijumu".
Mirskis atklātajā vēstulē arī uzsver, ka gan EDSO, gan Eiropas Parlamenta rekomendācijām ir obligāts raksturs, jo Latvija ir Eiropas Kopienas dalībniece "ne tikai tad, kad jāaizņemas nauda un jāizmanto Eiropas fondi, bet arī ir politiska partnere, kura ievēro likumus un respektē Eiropas demokrātijas vērtības".
Jau ziņots, ka Vienotības un VL-TB/LNNK politiķu viedoklis liecina, ka EDSO rekomendācijas nepilsoņu bērnu pilsonības jautājumā varētu netikt ņemtas vērā.
EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai uzsver: "Es strikti neatbalstu regulējumu, kas vecākiem vai bērniem nepilsoņu bērnu pilsonības iegūšanas procesā nosaka papildu nosacījumus, piemēram, ka bērniem un vecākiem pastāvīgi jādzīvo Latvijā, vai prasību, ka vecākiem būtu jārūpējas par bērnu latviešu valodas apguvi vai lojalitātes pret Latviju ieaudzināšanu."
Pilsonības likuma grozījumu izskatīšanas turpmākajā gaitā netiks mainītas prasības attiecībā uz nepilsoņu pienākumiem, lai viņu bērni varētu iegūt Latvijas pilsonību, sacīja VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars. Viņš skaidroja, ka "pilsonības politika ir nacionālu valstu iekšējā lieta". "Dažādos padomdevējos var ieklausīties, bet lēmums jāpieņem pašiem," uzsvēra Dzintars, norādot, ka parlamenta lēmums jau ir atbalstīts otrajā lasījumā.
Savukārt Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) nesola vēlreiz rosināt Pilsonības likuma grozījumos atteikties no prasībām nepilsoņu vecākiem, lai viņi varētu savus bērnus reģistrēt kā pilsoņus. Lībiņa-Egnere skaidroja, ka viņa kopā ar deputātu Valdi Liepiņu (RP) iepriekš ir rosinājuši atteikties no šīs prasības, jo likums nav tā vieta, kurā ierakstīt "deklaratīvas" lietas. Viņu priekšlikums nav guvis pārējo koalīcijas partneru atbalstu. Šīs normas pārbaudīšana nav iespējama un arī sodīt cilvēkus par tās nepildīšanu nevarēs, norādīja deputāte.
Politiķe nesola pie šī jautājuma atgriezties vēlreiz, jo, lai atvieglotu nepilsoņu bērnu iespējas tikt pie pilsonības, bija nepieciešams panākt kompromisu. Lībiņa-Egnere norādīja, ka jautājums Saeimā vēl tiks apspriests pirms likumprojekta pieņemšanas trešajā lasījumā.