Ņemot vērā vēsturisko PSRS starptautiski noziedzīgo politiku tautu pārvietošanā okupētajās teritorijās, konkurss savā veidā to turpina un ir nopietns traucēklis mazākumtautību integrācijai pamatnācijas kultūrā un valodas vidē. Tas traucē Latvijas kultūrai harmoniski atgriezties tagadējās ES kultūras telpā.
Konkursa tradīcijas tika iedibinātas jau padomju okupācijas gados, kad Jūrmalā notika līdzīgs pasākums, kas tomēr tika vadīts latviešu un krievu valodā un tur tomēr tika atvēlēta pienācīga vieta arī latviešu izpildītājiem. Tātad šajā ziņā ir pat sperts solis atpakaļ. Un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, atjaunojot vecās tradīcijas, konkurss nu jau ar Krievijas valsts simboliem kļuvis par šīs valsts pārstāvju biznesa projektu, kurā tiek gatavoti TV produkti, lai tos pārdotu krieviski raidošajiem TV kanāliem bijušās PSRS impērijas sastāvā un gūtu milzu peļņu un impēriskas propagandas efektu.
Tajā pašā laikā Dzintaru koncertzāle par to nesaņem atbilstošu samaksu un Jūrmalas pašvaldība pasākuma nodrošināšanai ik gadu tērē daudzus desmitus tūkstošu latu, lai gan pelnīt varētu paši. Konkursos arī vairākkārt ir izrādīta necieņa pret latviskām vērtībām un simboliem.
Kā apliecinājums tam, ka Jaunais vilnis ir pašreizējās Krievijas varas iekšpolitiski un ārpolitiski ietekmēts pasākums, liecina kaut vai tas, ka šogad no konkursa vadīšanas tika atstādināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozīcijas pārstāve Ksenija Sobčaka, savukārt pēdējā konkursā dienā, slēgta balsojuma rezultātā, apšaubāmu uzvaru ieguva Krievijā valdošās partijas Vienotā Krievija bagāta un ietekmīga politiķa meita Nilufara Rasulmuhamedova, kura pēc pirmo divu dienu atklātā balsojuma ieņēma necilo 5.vietu. To ir pamanījuši daudzi cilvēki, arī konkursa žūrijas komisijas locekļi Raimonds Pauls un Laima Vaikule.
Neatņemama Jaunā viļņa tradīcija ir Krievijas un dažu citu NVS valstu prezidentu apsveikumi konkursa atklāšanā, kas apliecina tā ārpolitisko raksturu. Zema ir pasākuma mākslinieciskā kvalitāte, tajā pārsvarā skan fonogrammas, arī saturiski tā neatbilst Eiropas tradīcijām un rada aplamu priekšstatu par Latvijas kultūru. Populārās mūzikas festivāli notiek arī kaimiņvalstīs - Lietuvā (Palangā), Polijā (Sopotā), Baltkrievijā (Vitebskā). Tomēr tiem visiem raksturīgs savas valsts nacionālais raksturs.
Nevaram izlikties neredzam arī to, ka konkurss kļuvis par pasaulē tā dēvētās krievu mafijas starptautisku saietu, tā atbalstītāju vidū bija arī bēdīgi slavenās Latvijas krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura darbības rezultātā daudzi ir cietuši lielus finansiālus zaudējumus, tajā skaitā arī viens no konkursa līdzpriekšsēdētājiem. Katru gadu no organizatoru puses parādās arī gaudulīga šantāža, ka konkurss vairs Jūrmalā netiks rīkots - tātad konkursa norisei nav nekādas stabilitātes un tā atkarīga no neprognozējamu struktūru kaprīzēm.
Nav pieļaujams, ka konkursa rīkotāji nakts aizsegā pie valsts mēroga arhitektūras pieminekļa - Dzintaru koncertzāles bruģī izvieto no Maskavas atvestās zvaigznes ar tekstiem, kuros tiek pārkāpts Latvijas Valsts valodas likums un to izvietošanu nodēvē par ietves rekonstrukciju. Abas lietas atrodas tiesvedības procesā.
Jaunais vilnis katru gadu notiek jūlija pēdējā dekādē, kad Jūrmalā tradicionāli ir lielākais tūristu pieplūdums, kas saistīts ar vasaras saulaināko laiku un cilvēku atvaļinājumiem. Līdzīga situācija ir arī citu valstu Baltijas jūras piekrastes kūrortpilsētās. Šis periods ir viskarstākais arī Jūrmalas uzņēmējiem, tāpēc tiem nepieciešama stabila un ilgtermiņa eiropeiska ienāku gūšanas stratēģija, kas atbilst kā mūsu partijas, tā valsts interesēm.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto mēs uzskatām, ka Latvijas Kultūras ministrijai sadarbībā ar Latvijas TV, Jūrmalas pašvaldību un Latvijas mūzikas producentiem, kuriem ir pieredze daudz lielāku un nozīmīgāku pasākumu organizēšanā, nekavējoties jāuzsāk darbs pie jauna, ikgadēja starptautiska populāras mūzikas festivāla rīkošanas Dzintaru koncertzālē Jūrmalā sākot ar 2014.gadu. Šim pasākumam jānotiek ar Latvijas karogu un tam jāpopularizē Latvijas valsts un Jūrmalas pilsēta gan Eiropas Savienībā gan citās valstīs, atbilstošu vietu ierādot mūsu valsts mūzikai un tās izpildītājiem.