Uzsākts darbs pie hipotekārās kreditēšanas sistēmas tiesiskā regulējuma sakārtošanas, lai, ierobežojot banku agresīvo kreditēšanas politiku, radītu Latvijas iedzīvotājiem drošāku tiesisko vidi. Jaunajā Hipotekārās kreditēšanas likumā tiks stingrāk atrunāta abu pušu – kredīta devēja un ņēmēja – atbildība.
Laikā, kad valsts budžeta izdevumi tiek samazināti, ir izdevies panākt, ka 2012. gada valsts budžetā finansējums kultūras jomai netiek samazināts. Ir panākta vienošanās, ka 1 miljonu latu kultūras nozare saņems no valsts kapitālsabiedrību Latvijas valsts meži un Latvijas Dzelzceļš peļņas.
Uzsākts darbs pie XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku, kā arī Rīgas kā 2015. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanas.
Uzsākta Latvijas Nacionālās operas finansiālās darbības sakārtošana, darba attiecības ar tās direktoru Andreju Žagaru pagarinot tikai uz stingriem noteikumiem, ka operas finanses tiks sakārtotas, novēršot tās maksātnespēju.
Pilnveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta uzraudzība un izsludināti iepriekš mēnešiem iekavētie iepirkumi infrastruktūras būvdarbiem, lai bibliotēkas celtniecību varētu pabeigt paredzētajā laikā – 2012. gada 18. novembrī.
Ir izdevies panākt, ka pagaidām integrācijas joma netiek nodota Zatlera Reformu partijas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan paliek Kultūras ministrijas kompetencē.
Saeima pieņēmusi NA jau 10. Saeimā sniegto iniciatīvu amatpersonas vēlēt atklātā balsojumā, tādējādi mazinot politisko tirgu par amatiem un novēršot situācijas, kad deputāti publiski atbalsta vienu kandidatūru, bet aizklāti nobalso par citu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā NA deputātes Ināras Mūrnieces vadībā ir aizsākta jauna tradīcija, Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu kandidātus izvirzot nevis politiskajām partijām, bet sabiedrībai kopumā. Rezultātā šo procesu ir izdevies pārvērst par demokrātisku pilsoniskās sabiedrības izvirzītu kandidātu sacensību un izvirzītais NEPLP sastāvs ir gatavs organizēt NEPLP darbu tā, lai nacionālā informatīvā telpa tiktu aizsargāta, ne pakļauta pārmērīgai Krievijas un krievu valodas ietekmei.
Saeimā izveidota Demogrāfijas lietu apakškomisija NA deputāta Imanta Parādnieka vadībā, kas sākusi darbu pie demogrāfijas ekspertu uzklausīšanas un ārvalstu pieredzes apkopošanas demogrāfijas problēmu risināšanai. Valdībā panākta vienošanās, ka Veselības ministrijas budžeta ietvaros tiks atrasts finansējums neauglīgo ģimeņu datu bāzes izveidošanai, kas būtu par pamatu neauglības problēmu risināšanai valsts līmenī.
Valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu CVK parakstu vākšanas un referenduma organizēšanai par krievu kā otru valsts valodu, NA ministri neatbalstīja finansējuma piešķiršanu, uzskatot, ka minētais referendums ir antikonstitucionāls. Tāpat Satversmes tiesā tika iesniegts pieteikums, lai apstrīdētu referenduma leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam. Lai gan Satversmes tiesa nolēma referenduma norisi neapturēt, tomēr referenduma leģitimitāti tā vērtēs un spriedums ir gaidāms aptuveni pēc pus gada.
Šobrīd Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija izskata NA izstrādātos grozījumus Satversmes 77. pantā, kas paredz noteikt Satversmes 1., 2., 3., un 4. pantu (Satversmes kodols, kas ietver Latvijas valstiskuma pamatelementus) kā negrozāmus. Līdz ar to ir sākta plašāka diskusija par Latvijas valstiskuma pamatiem un nepieciešamību tos aizsargāt pret turpmākiem grozīšanas mēģinājumiem.
Valdībā izskatot grozījumus Pilsonības likumā, kuru pamatmērķis ir dot tiesības uz dubultpilsonību trimdas latviešiem, NA izdevās panākt, ka, pretēji Zatlera Reformu partijas spiedienam, likumprojektā nav iekļauta norma, ka nepilsoņu bērni automātiski tiktu reģistrēti par Latvijas pilsoņiem.
Iesniedzot priekšlikumus 2012.gada valsts budžeta likumos, NA rosināja noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā daudzbērnu ģimenēm. Lai gan koalīcija to neakceptēja, ir panākta vienošanās, ka priekšlikums tiks iestrādāts likumā līdz 2012. gada 1. jūlijam.
Likumā Par Pievienotās vērtības nodokli ir panākta reversās PVN sistēmas ieviešana būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu pārstrādei.