Šobrīd politiskajās aprindās tiek diskutēts par to, ka jaunā kārtība paredzētu lielāku kvorumu, referendumu sasaukšanai, kā arī citu finansēšanas sistēmu. "Esošā kārtība pārāk viegli ļauj nelielai sabiedrības daļai aktualizēt jautājumus, kurus ir iespējams risināt citos likumā noteiktajos ceļos," norāda Neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks.
Viņš uzsver, ka būtu jāņem vērā, ka "katra bezjēdzīga referenduma sarīkošana valstij izmaksā milzu naudu un nogurdina sabiedrību – novērš tās uzmanību no patiesi svarīgiem ilgtermiņa jautājumiem".
Deputāti uzskata, ka esošā kārtība ļauj referendumus izmantot "savstarpēju politisko rēķinu kārtošanai un populistiskas popularitātes iegūšanai". "Pastāv risks, ka brīžos, kad valsts iedzīvotājiem referendumā būs jābalso par patiešām svarīgiem jautājumiem, referenduma jēdziens un tā vispārējā jēga būs degradēti - to apmeklējums būs niecīgs," sacīja J.Upenieks.
"Jau šobrīd no vairākiem "censoņiem" izskan, cerams, tukši draudi par virkni referendumu ierosināšanu un pastāv risks, ka pie esošās kārtības, referendums kļūs par ikdienišķu parādību, ko neviens neuztvers pietiekami nopietni," tā J. Upenieks.
Neatkarīgo deputātu grupa norādīja, ka tāpat arī ir svarīgi ieviest referendumā virzāmo jautājumu selekciju un daudz nopietnāku vērtējumu tam, cik ļoti šie jautājumi ir atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei. Tādējādi, rīkojot referendumu pēc referenduma, nezustu nozīme arī vienam no mūsu valsts svarīgākajiem stūrakmeņiem.