Pēc tam, kad valdība būs pieņēmusi konceptuāli lēmumu par labu kanāla veidošanai, būtu nepieciešams sākt sarunas starp trīs valstīm augstāko amatpersonu līmenī. Pēc lēmuma pieņemšanas Latvijas Televīzijai (LTV) tiktu dots uzdevums izstrādāt kanāla darbības koncepciju, vēlāk žurnālistiem skaidroja Grūbe.
Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka projekts par Baltijas valstu sadarbību ir lielisks un atbalstāms, taču šodien komisijas sēdē nekas jauns pa to netika uzzināts. Deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) rosināja komisijai vērsties valdībā, lai Ministru kabinets lemj par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu un lai tiek noteikti atbildīgie par šī projekta īstenošanu.
Mūrniece pieļāva iespēju vērsties valdībā, taču vispirms ir jāiegūst plašāka informāciju par šo projektu. Komisijas sēdēs sākumā viņa norādīja, ka Latvijas informatīvajā telpā tiek īstenota Kremļa propaganda, sniedzot sagrozītas ziņas par notikumiem Latvijā, Ukrainā un citur. Tāpēc ir jāmeklē rīki, kā sniegt alternatīvu informāciju.
Izskanējušās idejas par televīziju kanāla veidošanu liecina, ka komunikācija ar krieviski runājošajiem ir problēma visās Baltijas valstīs, norādīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte. Tālākajām darbībām ir paredzēti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa plāni.
Kopā ar NEPLP izstrādāts īstermiņa rīcības plāns, kas paredz ziņu un informatīvo raidījumu stiprināšanu. LTV šajos jautājumos ir pieteikusies uz finansējuma saņemšanu un gaida atbildi - vai tas tiks piešķirts vai nē.
Savukārt ilgtermiņā ar NEPLP apspriests risinājums par krievu valodā raidoša kanāla izveidi, norādīja Belte. Grūbe pozitīvi novērtēja to, ka Cilvēktiesību komisija pēc ilgāka laika ir pievērsusies sabiedrisko mediju attīstības jautājumiem. Viņš skaidroja, ka runa ir par konkrētiem pasākumiem, lai stiprinātu informācijas izplatīšanu, kas sakņojas Eiropas Savienības (ES) mediju vērtībās.
NEPLP sākusi apzināt ES finansējuma izmantošanas iespējas, un, ja starpvalstu līmenī tiktu pieņemti lēmumi, tad kopīga Baltijas valstu televīzijas kanāla krievu valodā izveidošana varētu tikt realizēta 2015.gadā, norādīja Grūbe. Viņš pauda, ka šāda medija veidošanai atbalstu esot izteikuši gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Veidojot šādu televīzijas kanālu, nevajadzētu aizmirst par kvalitatīvas izklaides piedāvāšanu, lai kanālu izmantotu plašāka auditorija, cita starpā norādīja Austrumeiropas politikas pētījuma centra izpilddirektors Andis Kudors. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs (Reformu partija) sacīja, ka ir vajadzīgs krievu valodā sniegt objektīvu informāciju un šim procesam ar laiku būs diezgan liela ietekme. Latvijai ir iespēja un pienākums izmantot krievu valodu, lai izplatītu atvērtās demokrātiskās sabiedrības vērtības.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji pozitīvi vērtē ieceri visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu, kas raidītu krievu valodā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) 14.aprīlī sacīja, ka atbalsta šo ieceri, tomēr konkrēts piedāvājums valdībā līdz šim nav saņemts, tāpēc viņa nevar komentēt jautājumu par finansējumu. Vienlaikus valdības vadītāja uzsvēra, ka šāda kopīga telekanāla izveide varētu nodrošināt kvalitatīvu informāciju ar mazākām izmaksām.
Arī citi koalīcijas politiķi - Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija), kā arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis - iepriekš pauda atbalstu šādai iecerei.
Kā ziņots, LTV iecerējusi veidot kopīgu Baltijas valstu telekanālu krievu valodā, kurā pārraidītu ziņas un Ukrainā, Krievijā ražotus seriālus "bez propagandas". Kā par jauno ideju biznesa portālam Nozare.lv iepriekš pastāstīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, šī iecere prezentēta kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, informētas šīs valsts "pirmās personas", kuras devušas konceptuālu piekrišanu.