16.martā pulcējas neliela grupiņa pilsoņu, kas pamatā ar varu bija iesaukti vācu armijā un aiziet pieminēt savus kritušos cīņu biedrus."Viss tas pomps, kas notiek pie Brīvības pieminekļa ar politiskajām organizācijām, man nav pieņemams. Karavīrus, kuri nav karojuši Latvijas valsts armijas formastērpos, varam pieminēt 8.maijā un 11.novembrī," uzsvēra Pabriks, kura vadītā ministrija cita starpā finansiāli atbalsta karavīru organizācijas, kuru pārstāvji nereti redzami 16.marta pasākumos.Pabriks arī novērojis, ka daļa Latvijas plašsaziņas līdzekļu, pašiem nemanot, 16.marta atspoguļošanā pieņēmuši ārvalstu mediju leksiku. Līdz ar to 16.marts tiek dēvēts par maršu vai gājienu. "Paši leģionāri taču neuzskata, ka dodas gājienā, viņi vienkārši pēc dievkalpojuma dodas nolikt ziedus," norādīja Pabriks."Domāju, ka 16.marts tiks pieminēts arī tad, kad neviens leģionārs vairs nebūs dzīvs. Latvijas valstij ar 16.martu nav nekādas saistības, tāpēc es aicinātu nepiedalīties šādos pasākumos, jo tos dažādi interpretē ārvalstu medijos, līdz ar to rodas daudz provokāciju, kas tiek izmantotas pret Latvijas valsti," norāda Pabriks.Līdzīga situācija ir ar 23.februāri, un nopietnos Latvijas plašsaziņas līdzekļos šī diena tiek dēvēta par tradicionālo vīriešu dienu. "Kam šajā dienā ir vīriešu diena? Tā bija padomju armijas diena. Kāpēc mēs nesvinam Ķīnas tautas armijas svētku dienas? Tikai tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji šīs valsts armijā nebija iesaukti," retoriski norāda aizsardzības ministrs.
Pabriks: 16.martu pieminēs arī tad, kad neviens leģionārs vairs nebūs dzīvs
Leģionāru piemiņas diena 16.martā tiks pieminēta arī tad, kad pēdējie dzīvie palikušie leģionāri būs devušies aizsaulē, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).Ministrs domā, ka šī datuma nozīmi uztur jaunā paaudze, kas izmanto to politiskiem motīviem, jo leģionāru devums šim datumam ir neliels.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.